Atbildes, kuras tu meklē
A.Kronvalds

Kultūra
Izglītība un zinātne
Personālijas


1837–1875

Atis Kronvalds   (arī Kronvalda Atis) 

Pedagogs, valodnieks, sabiedrisks darbinieks. Dzimis 1837.15.IV Liepājas apriņķa Krotes pagasta Lejasmiķu drēbnieka (vēlāk pusmuižas rentnieka) ģimenē. Mācījies Špringera privātskolā Durbē, pēc tam Liepājas augstākajā apriņķa skolā (1854–1857). 1858 ieguvis privātskolotāja tiesības. 1860 devies uz Vāciju studēt medicīnu. Pēc atgriešanās strādājis par mājskolotāju Durbē, rosinājis apkārtnes skolotājus darboties latviešu tautas izglītības laukā. 1865–1868 mācījies Tērbatas universitātes pedagoģiskajos kursos. Šajā laikā sarakstījis grāmatu “Der Unterricht in der Heimatskunde” (1867, latviski tulkota “Dzimtenes mācība”, 1922), kurā pamatoja nepieciešamību veidot skolēnos priekšstatu par tēvzemi, iepazīstināt ar tās dabu, iedzīvotājiem un vēsturi. 1868–1869 Kronvalds bija laikraksta “Draugs un Biedris” līdzstrādnieks, publicēja dažus dzejoļus un rakstus par dzeju, kā arī aicinājumus iesūtīt laikrakstam tautasdziesmas. Vienu no pirmajiem publicēja rakstu par sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzību un individuālo brīvību. 1872 sarakstījis brošūru “Nationale Bestrebungen” (latviski tulkota “Tautiskie centieni”, 1887), kurā atspēkoja vācu publicistu apgalvojumu, ka nav latviskas izglītības un izglītotu latviešu, līdz ar to trūkst pamata, uz kura varētu attīstīties latviešu kultūra. Par nacionālās kultūras pamatu Kronvalds izvirzīja valodu un latviešu skolas, to attīstīšanu uzskatīja par svarīgāko uzdevumu. 1873, turpinot J.Alunāna darbu, izdeva rakstu krājumu “Sēta, daba, pasaule” 4.sējumu. 1873 Kronvalds kopā ar ģimeni pārcēlās uz Vecpiebalgu, kur līdz mūža beigām strādāja par draudzes skolotāju, piedalījās pagasta sabiedriskajā dzīvē un kopā ar R.Kaudzīti sarakstīja vēstures mācību grāmatu, kā arī nodarbojās ar valodniecību. Kronvalds centās attīrīt latviešu valodu no ģermānismiem un bagātināt to, darinot jaunus vārdus (dzeja, dzejolis, luga, tēlot un daudzi citi). Savā runā 1.Vispārējos dziesmu svētkos Kronvalds uzsvēra, ka latviešu kultūras uzplaukuma pamatā nav vācu skolas un muižniecības labvēlība, bet gan pašas latviešu tautas garīgais spēks, kas pēc 600 gadu apspiestības izlauzies brīvībā. Kronvalds pamatoja latviešu nacionālo ideju un pavēra reālu attīstības ceļu tautas kustībai. Turpinot jaunlatviešu centienus pēc izglītības un saimnieciskās patstāvības, Kronvalds rosināja apvienot latviešu tautu, veicināt kultūras attīstību, lai latvieši varētu nostāties kā līdzīgi citu kultūras tautu vidū. Publicēti A.Kronvalda Kopoti raksti 2 sējumos (1936–1937), izlase “Tagadnei” (1987). Miris 1875.17.II Vecpiebalgā, apbedīts Vidus kapos, kur 1893 uzcelts piemineklis. 1938 A.Kronvaldam atklāts piemineklis arī Siguldā (tēlnieks K.Zaļkalns).

Izmantotā literatūra:

  1. Kundziņš K. Kronvalda Atis. R., 1905
  2. Kušķis J. Kronvalda Atis un latviešu valoda. Varavīksne. R., 1987.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012