Atbildes, kuras tu meklē
Bēgļi. 1916
Kurzemes bēgļi mežā pie Rīgas
Bēgļi Rītupes stacijā
Kurzemes bēgļu apmetne

Kari un nemieri


1915-1927

Bēgļi

1. pasaules kara laikā pirmie bēgļi Latvijā radās pēc Vācijas karaspēka iebrukuma Dienvidkurzemē 1915.g. pavasarī. Bēgļu skaits strauji pieauga no 1915 VII, kad vācu karaspēks ieplūda Kurzemē no D, R un Z (karadarbība Latvijas teritorijā). Nepieredzēti plašo bēgļu straumi no Kurzemes radīja cara valdības politika un militāro iestāžu rīkojumi. Tika paziņots, ka Krievijas karaspēkam atkāpjoties tiks pielietota t.s. kailās zemes taktika. Tas nozīmēja, ka tiks iznīcināti sējumi, aizbērtas vai saindētas akas, lai ienaidnieks teritorijā nevarētu nostiprināties, likvidētas ēkas un iedzīve. Mājlopus vajadzēja nodot rekvizīcijas komisijām. No karadarbības apdraudētajiem rajoniem visiem karaklausībai padotajiem vīriešiem (18-45 gadu vecumā) obligāti bija jādodas prom. Viņiem līdzi devās arī ģimenes. Bēgšanu veicināja arī piefrontes joslā praktizētā piespiedu evakuācija. Daudzi paši nevēlējās palikt vāciešu okupētajā zemē.

Kurzemnieku masveida bēgšana uztrauca vācu karaspēka pavēlniecību. Vācu izlūki centās aizsteigties priekšā bēgļu bariem un piespiest bēgļus atgriezties iepriekšējās dzīvesvietās.

Simtiem tūkstošu iedzīvotāju, pametuši mājas, gan braukšus, gan kājām virzījās uz A. No Liepājas, Ventspils, Auces, Jelgavas un Tukuma, daļu bēgļu uz Rīgu aizgādāja pa dzelzceļu. 1915.g. vasarā Rīgā bija apmetušies ~ 60 tūkst. bēgļu. 1915 IX Krievijas militāras iestādes pavēlēja novirzīt bēgļus no Krievijas lielākajām pilsētām tālāk uz Iekškrievijas guberņām, Ukrainu, Pievolgu un Sibīriju. Tomēr daudzi no mājām izdzītie latvieši nevēlējās atstāt Latviju un palika pagaidām vēl neokupētajos novados. 1915/1916.g. mijā Vidzemes guberņā bija patvērušies ~150 tūkst., bet 1917.g. 1.pusē - > 170 tūkst. bēgļu. Gādību par bēgļiem uzņēmās bēgļu komitejas.

Trūkst precīzu ziņu cik latviešu devušies bēgļu gaitās. Pēc vienām ziņām 1917.g. sākumā Krievijas impērijā reģistrēti > 3 milj. bēgļu, no tiem latvieši ~286 tūkst. Tomēr, salīdzinot Kurzemes pirmskara iedzīvotāju skaitu ar okupētajā zemē palikušo skaitu, var secināt, ka dzimteni bija atstājuši > 570 tūkst. cilvēku. No V.Olava 1916 VIII ziņojuma izriet, ka kara apstākļu dēļ dzīves vietu mainījuši ~760 tūkst. latviešu. Visticamāk, ka šajos aprēķinos ietilpst ne tikai reģistrētie un nereģistrētie bēgļi, bet arī evakuētie strādnieki un viņu ģimenes locekļi (rūpnīcu evakuācija).

Bēgļi no Krievijas Latvijā varēja sākt atgriezties saskaņā ar Brestas miera līgumu. Taču Vācijas okupācijas iestādes šo procesu kavēja un ierobežoja. Līdz 1918.31.III no Rīgas un Vidzemes Kurzemē atgriezās ~60 tūkst. bēgļu.

Visvairāk bēgļu atgriezās pēc Latvijas un Krievijas miera līguma parakstīšanas 1920.11.VIII (1920.g.- ~88 tūkst., 1921.g. ~92 tūkst.; 1919-1927 pavisam atgriezās 223,5 tūkst. cilvēku). Tomēr daudzus iedzīvotājus Latvija zaudēja uz visiem laikiem - gan tāpēc ka PSRS kavēja un sarežģīja bēgļu atgriešanos, gan tāpēc, ka iekārtojušies darbā, cilvēki nevēlējās vēlreiz zaudēt iedzīvi un atgriezties kara izpostītajā dzimtenē.

Izmantotā literatūra:

  1. Bērziņš V. Latvija pirmā pasaules kara laikā. R., 1987.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012