Atbildes, kuras tu meklē
Bermontiešu uzbrukums Rīgai
Bermontiāde
"Iz Bermonta laikiem"
Bermontiešu sašautais Sv. Gara tornis
P.Bermonts-Avalovs
Daugavas krastmala Rīgā

Politiskās attiecības
Kari un nemieri


1919

Bermontiāde

Pēc Cēsu kaujām saskaņā ar Strazdumuižas pamiera līgumu Vācijas karaspēkam bija jāatkāpjas uz Kurzemi, kur tas tika papildināts ar brīvprātīgajiem vācu karavīriem. No krievu karagūstekņiem, kas bija ieradušies no Vācijas, tika izveidots jauns militārs formējums ar nosaukumu Brīvprātīgā Rietumkrievijas armija. Par tās virspavēlnieku kļuva Pāvels Bermonts-Avalovs. Faktiski šīs armijas organizētājs bija Rīdigers fon der Golcs, un tajā 1919 IX bija ap 51-52 tūkst. kareivju, 600 ložmetēju, 100 lielgabalu, 50 mīnmetēju, kā arī lidmašīnas, bruņuvilcieni, bruņuautomobiļi. P.Bermonta uzdevums bija ieņemt Rīgu, gāzt Latvijas Pagaidu valdību, nostiprināt Vācijas kundzību Latvijā, lai pēc tam vērstos pret lieliniecisko Krieviju. Bermontiešiem salīdzinājumā ar Latvijas armijas daļām, kas atradās Rīgas rajonā (ap 11,5 tūkst. vīru; 9 lielgabali, 23 smagie ložmetēji, bruņuvilciens, 3 bruņuautomobiļi, 2 lidmašīnas), bija ievērojams pārsvars gan skaitliski, gan bruņojuma ziņā. P.Bermonts sāka Rīgai uzbrukumu 8.X un ieņēma Tukumu un Rīgas jūrmalu. Dzelzsdivīzija, kas virzījās uz Rīgu pa Jelgavas šoseju, vakarā pietuvojās Rīgas robežām. Situācija likās bezcerīga (angļu laikraksts The Times 1919.11.X jau publicēja vēsti par Rīgas krišanu). Pagaidu valdība aizbrauca uz Cēsīm un izsludināja mobilizāciju. Tūkstošiem vīru Latvijas armijā iestājās brīvprātīgi. Igaunijas valdība atsūtīja palīgā 2 bruņuvilcienus. Dažu dienu laikā Latvijas armijā bija jau ap 50 tūkst. karavīru.

9.X, kad pretinieks Pārdaugavā, sasniedzis Daugavas tiltus, apstājās, Vecrīgas un pilsētas centra aizstāvēšanai bija savilkti visi iespējamie jaunās valsts bruņotie spēki. Bermontieši tālāk netika. 10.X P.Bermonts ierosināja Pagaidu valdībai sākt pamiera sarunas, bet atbildi nesaņēma. 15.X sākās Latvijas armijas pretuzbrukums, kurā iesaistījās arī Daugavas reidā esošo Lielbritānijas un Francijas 8 karakuģu artilērija, kas intensīvi apšaudīja Daugavgrīvu un Bolderāju, kā arī bermontiešu aizmuguri. Tajā pašā dienā Latvijas armija atguva Daugavgrīvu un turpināja cīņu par Rīgu. Rīgas atbrīvošanas operācija beidzās 11.XI. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār P.Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu (Lāčplēša diena) un nodibināts Lāčplēša Kara ordenis.

Pēc P.Bermonta sakāves pie Rīgas par viņa armijas komandieri kļuva ģenerālis M.Eberharts. 20.XI M.Eberharts lūdza Pagaidu valdību sākt pamiera sarunas, bet arī viņš atbildi nesaņēma. 21.XI Latvijas armija atbrīvoja Jelgavu, pēc tam Tukumu. 1919 XII sākumā bermontieši atkāpās uz Vāciju. 1919.3.XII Latvijas armija pārtrauca pretinieka vajāšanu, un bermontiāde beidzās.

Izmantotā literatūra:

  1. Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. R., 1991.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012