Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Likumdošana un tiesības


1918

Brestas miera līgums

Noslēgts 3.III starp Padomju Krieviju, kas izstājās no 1. pasaules kara, un Vāciju ar tās sabiedrotajiem - Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju. Krievija pilnīgi atteicās no Lietuvas, Kurzemes un Rīgas, bet Vidzemei un Igaunijai vajadzēja palikt Vācijas pārziņā līdz "valstiskas kārtības nodibināšanai". Tomēr 1918.27.VIII tika parakstīts papildlīgums, ar kuru Padomju Krievija atteicās no "augstākās varas" pār Igauniju un Vidzemi.

Pēc Brestas miera līguma noslēgšanas Vācija pārkārtoja Baltijas, t.sk. Latvijas pārvaldi. Rīga un tās tuvākā apkārtne tika iekļauta t.s. ķeizariskajā Rīgas guberņā (Kaizerliches Gouvernement Riga). Augstākā civilā vara piederēja gubernatoram, kura pakļautībā atradās arī pilsētas priekšnieks (Stadthauptmann). 1918.1.VIII tika izveidota Baltijas zemju militārā pārvalde, kuras pārziņā atradās Kurzeme, Vidzeme un Igaunija. Okupācijas iestādes aizliedza laikrakstos pat pieminēt Latvijas vārdu, kā arī vērsās pret nacionālo kultūru un izglītību. Tika izstrādāts plāns, kurā Vidzemes (kopā ar Rīgu), Igaunijas un Sāmsalas teritorija būtu apvienota monarhistiski konstitucionālā valstiņā, kas būtu saistīta personālūnijā ar Vāciju. 1918.7-8.XI tika izveidota Baltijas valsts (Baltenland) Valdības padome. Šādas Baltijas valsts izveidošanas plāni bija pretrunā ar pamatiedzīvotāju-latviešu un igauņu interesēm. 1918.18.XI notika svinīga Latvijas Republikas pasludināšana.

Pēc Kompjeņas pamiera līguma noslēgšanas Padomju Krievija 1918.13.XI anulēja Brestas miera līgumu. Arī Versaļas miera līgums (292.p.) atcēla Brestas miera līgumu un 1918.27.VIII parakstīto papildlīgumu.

Izmantotā literatūra:

  1. Bērziņš V. Latvija pirmā pasaules kara laikā. R., 1987.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012