Atbildes, kuras tu meklē
Cēsu kaujas. 1919. 19.- 23.VI

Politiskās attiecības
Kari un nemieri


1919

Cēsu kaujas

Notika 19-23.VI Limbažu-Lielstraupes-Cēsu-Raunas apvidū starp Baltijas landesvēru un dzelzsdivīziju (k-ris Rīdigers fon der Golcs), no vienas puses, un igauņu un Ziemeļlatvijas brigādēm, no otras puses. Spēku samērs bija aptuveni līdzīgs. Baltijas lendesvēram un dzelzsdivīzijai bruņojumā bija >8 tūkst. durkļu un 660 zobenu, 342 vieglie un 180 smagie ložmetēji, 70 vieglo lielgabalu, kā arī mīnmetēji, bruņuvilcieni, bruņuautomobīļi un lidmašīnas. Igaunijas un Ziemeļlatvijas brigādēm (arī Latvijas armija) kaujas sākumā bija ~ 7 tūkst. durkļu un 65 zobeni, 138 vieglie un 110 smagie ložmetēji, 32 vieglie, kā arī smagie lielgabali, 3 bruņuvilcieni un 3 bruņuautombīļi. Cīņu laikā tiem pievienojās papildspēki. Latviešu atsevišķā brigāde (k-ris J. Balodis) bija izvietota landesvēra labajā flangā un kaujās nepiedalījās. Par spīti sākotnējiem R. fon der Golca panākumiem, no pilnīgas sagrāves viņa karaspēku paglāba vienīgi Rietumu sabiedroto iejaukšanās, kas cerēja šīs vienības vēl izmantot cīņā pret Sarkano armiju. Pēc sabiedroto pieprasījuma 1919.3.VII tika noslēgts Strazdumuižas pamiera līgums.

Izmantotā literatūra:

  1. Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. R., 1991.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012