Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Pilsētas un novadi


13.-16.gs.

Cīņa par varu Livonijā.

Cīņā par vadošo lomu Livonijā sacentās Livonijas ordenis, bīskapi un Livonijas pilsētas. Pretrunu cēlonis bija jaunkristīto zemju un svarīgāko tirdzniecības ceļu sadale, Rīgas pilsētas centieni iegūt politisko patstāvību, kā arī ordenim netīkamā lēņtiesiskā un reliģiskā atkarība no Rīgas arhibīskapa. Cīņu par hegemoniju Livonijā iespaidoja arī kaimiņvalstu savstarpējās attiecības un viņu attieksme pret Livoniju. Savstarpējos konfliktos Livonijas valstis bieži meklēja ārējo politisko un militāro atbalstu, tādējādi Livonijas ķildās iesaistot ne tikai kaimiņvalstis, bet pat pāvestus un Vācijas ķeizarus.

1297.-1330.gada karā Rīga bija spiesta kapitulēt un parakstīt 30. marta līgumu. Tomēr diplomātiski konflikti starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni turpinājās visu 14. gadsimtu. 1397 ordenim izdevās Rīgas arhibīskapiju uz laiku iekļaut ordeņvalstī, tomēr arhibīskaps Johans VI Ambundi drīz atjaunoja arhibīskapijas neatkarību.

15. gs. Livonijas valstis savas domstarpības centās risināt Livonijas landtāgos. Baidoties no Rīgas politiskās ietekmes pieauguma, 1452 Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskaps noslēdza Salaspils līgumu, ar kuru tika noteikta Rīgas divkāršā atkarība. 15.gs. beigās Valteram fon Pletenbergam izdevās saliedēt Livonijas valstis cīņai pret ārējo ienaidnieku - Maskavas lielkņazisti. Tā sauktais koadjutoru karš 16. gs. vidū bija pēdējais iekšējais konflikts starp Livonijas valstīm, jo noslēgtais Pasvāles līgums (1557) faktiski kļuva par Livonijas kara ieganstu.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012