Atbildes, kuras tu meklē
Apdzīvojuma blīvums. 1935

Tautības un etniskās grupas


1918-1940

Iedzīvotāji

Pirms 1. pasaules kara Latvijā dzīvoja 2,55 milj., bet 1920 - 1,6 milj. iedzīvotāju. 1925, pēc bēgļu atgriešanās, Latvijā iedzīvotāju skaits sasniedza 1,85 milj., bet 1935 to skaits pieauga līdz 1,95 milj. cilvēku. 1. pasaules karš latviešu tautai bija otrā lielākā demogrāfiskā katastrofa pēc Lielā mēra. Vairākkārtēja karaspēka virzīšanās pa Latvijas teritoriju, biežā karadarbība, smagās kaujas un svešo varu terors, kā arī iedzīvotāju aizdzīšana bēgļu gaitās bija smags trieciens latviešu tautas turpmākai pastāvēšanai. Vēl 1935.g. Latvijā uz 1000 vīriešiem bija 1139 sievietes (augstākais rādītājs Eiropā) un līdz 2. pasaules karam iedzīvotāju skaita ziņā nebija sasniegts 1913.g. līmenis.

Pēc 1. pasaules kara izmainījās iedzīvotāju etniskais sastāvs - Latvija kļuva latviskāka, tomēr joprojām palika daudznacionāla valsts (etniskās minoritātes). 1940.g. latviešu īpatsvars Latvijā bija 60%, 1925.g. - 73,4%, bet 1935.g. - 75,5%.

Latviešu īpatsvars Latvijas novados un Rīgā (%):

1925 1935
Rīga 58,9 63,0
Vidzeme 94,8 93,8
Kurzeme 84,8 86,5
Zemgale 80,2 82,8
Latgale 56,9 61,3

Latvijas iedzīvotāju vairākums (1925.g. - 67,2%, 1935.g. - 65,4%) dzīvoja laukos. Salīdzinājumā ar gadsimta sākumu bija samazinājies pilsētu iedzīvotāju skaits un īpatsvars, sevišķi Rīgā (1913.g. Rīgā dzīvoja 517,5 tūkst., bet 1935.g. - 385 tūkst. iedzīvotāju). 30. gadu 2. pusē lauksaimniecības sezonas darbiem ieveda strādniekus no ārzemēm (ik gadus ~40 tūkst.). Pēc Latvijas okupācijas (1940) daļa ārzemju laukstrādnieku palika uz dzīvi Latvijā.

Izmantotā literatūra:

  1. Latvija citu valstu saimē. R., 1990
  2. Zvidriņš P., Vanovska I. Latvieši: statistiski demogrāfisks portretējums. R., 1992
  3. Mežs I. Latvieši Latvijā. R, 1994.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012