Atbildes, kuras tu meklē

Iedzīvotāju sociālie slāņi
Tautības un etniskās grupas
Pilsētas un novadi


1897-1913

Iedzīvotāji

Latvijas iedzīvotāju skaits pieauga no 1,9 milj. cilvēku 1897.g. līdz 2,55 milj. cilvēku 1913.g. Attīstoties rūpniecībai, strauji auga pilsētu iedzīvotāju skaits gk. uz migrācijas rēķina (1897.g. pilsētās dzīvoja 28,3% Latvijas iedzīvotāju, 1913.g. - 40,3%). Darba meklējumos Latvijā ieplūda tuvējo Krievijas impērijas guberņu iedzīvotāji: krievi, lietuvieši, poļi (iedzīvotāju etniskais sastāvs). Rīgas iedzīvotāju skaits gandrīz dubultojās un Rīga (1913.g. ~500 tūkst.cilv.) kļuva par 3. lielāko pilsētu impērijā (aiz Pēterburgas un Maskavas).

Latvijā joprojām bija saglabājušās dažādas privilēģijas (arī muižniecība), kas nodrošināja nelielam sveštautiešu slānim (~40 tūkst.cilv.) nesamērīgi lielu ekonomisko un politisko varu (poļi 35%, vācieši 32% un krievi 29%).

Salīdzinājumā ar citiem Krievijas impērijas novadiem, Latvijā bija augsts iedzīvotāju nodarbinātības līmenis. Algotu darbu strādāja 39% iedzīvotāju (56% vīriešu, 22% sieviešu). Pēc strādājošo īpatsvara Latvija ierindojās blakus Zviedrijai, Norvēģijai un Nīderlandei.

Izmantotā literatūra:

  1. Zvidriņš P., Vanovska I. Latvieši: skaitliski demogrāfisks portretējums. R., 1992
  2. Rīga. 1860 - 1917. R., 1978.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012