Atbildes, kuras tu meklē
Jelgavas pils
Jelgavas vecā pils
Vilhelms II Jelgavas pilī
Jelgavas pils
Jelgavas vecā pils. 1702
Vecā Jelgavas pils no austrumu puses
Sudraba zāle Jelgavas pilī
Hercoga Ernsta Johana guļamistaba

Kultūra
Pilsētas un novadi


13-20.gs.

Jelgavas pils

Romas pāvesta sūtnis Modēnas Vilhelms 1242 atļāva Livonijas ordenim celt pili "pie Lielupes kādā vietā, kur var iebraukt kuģi ar pārtiku". 1265 ordeņa mestrs Konrāds fon Manderms sāka celt Jelgavas pili (Mithow, Mytowe) uz salas, ko veidoja lielupe un tās atteka Driksa. Par vārda izcelsmi dažādas domas: tas atvasināts no vārda "mīt" un "mainīt" vai no senās zemgaļu pilsētas Mintavas nosaukuma, kas maz ticams. Jauno pili krustneši izmantoja par bāzi zemgaļu pakļaušanai. Pils aizsardzību nodrošināja dabīgais ūdens šķērslis un grāvis, kas nodalīja pils teritoriju no pārējās salas. Pils bija neliela laukakmeņu, dolomīta un ķieģeļu celtne (30(35m) ar 4 kvadrātiskiem stūra torņiem. D pusē atradās iebraucamie vārti, kas veda cauri priekšpilij - nocietinājumiem, ko apņēma baļķu žogs. Tā bija konventa tipa ēka, kurā celtnes izkārtotas noslēgtā četrstūrveida būvblokā. Iekšējo pagalmu ietvēra vairākstāvu krusteja.

Ap. 16.gs.60.gadu vidu hercogs Gothards Ketlers lika Jelgavas pili pārbūvēt. Vecās ēkas DR pusē tika uzbūvēts jauns leņķveida korpuss, jaunu korpusu uzcēla arī paralēli Lielupei. 1573 pirmo reizi Jelgavas pilī uz ilgāku laiku apmetās hercoga ģimene, bet 1578 hercogs pilnīgi pārcēlās uz dzīvi Jelgavā. 1583 uzcēla nelielu baznīciņu ar pagraba velvi - hercoga dzimtas kapenes uz kurieni pēc 1587 no Kuldīgas pārveda 3 agrāk mirušos prinčus. Jelgavas pils jaunās ēkas bija ieturētas Ziemeļeiropas manierisma stilā (tās bija pirmais jaunās arhitektūras paraugs Latvijā). Pēc pārbūves Jelgavas pils no viduslaiku cietokšņa kļuva par greznu valdnieka rezidenci. Hercogs Frīdrihs Ketlers turpināja pils izbūvi - tika uzcelta pils baznīca, kapeņu baznīcai uzlikts apaļš tornis. Jaunās celtnes bija savienotas un no trim pusēm apņēma veco konventa ēku. Tādā izskatā pils palika līdz 1737.

Zviedrijas-Polijas kara laikā 1658.g. zviedri pili izlaupīja, bet hercogu Jēkabu Ketleru un viņa ģimeni aizveda gūstā. 1660 hercogam atļāva atgriezties; bija vajadzīgs vairāk nekā gads, lai pili savestu kārtībā. Ziemeļu kara laikā 1701 Jelgavas pilī abi sabiedrotie Pēteris I un Augusts II Stiprais uzdeva hercogam Ferdinandam Ketleram vadīt apvienoto krievu-sakšu armiju, taču viņš cieta sakāvi un aizbēga uz Dancingu. Līdz 1705 Jelgavas pilī uzturējās zviedru karavīri.

Kara laikā pils bija stipri cietusi un līdzinājās graustam. 1713 to sāka pamazām atjaunot, taču šie darbi netika pabeigti. 1737 XI veco Jelgavas pili uzspridzināja, lai atbrīvotu vietu hercoga Ernsta Johana Bīrona greznajai būvei, kas tika celta pēc Krievijas galma arhitekta grāfa F.B.Rastrelli projekta (1736 pēc viņa projekta jau bija aizsākta hercoga pirmā rezidence - Rundāles pils).

Jaunā Jelgavas pils bija iecerēta kā trīsdaļīgs brīvbloks (150(120) un tās būvdarbi sākās 1738. 1. būvperiodā (līdz 1741) baroka stilā uzbūvēja celtnes korpusus un sagatavoja materiālus telpu apdarei. 2. būvperiodā (no 1763) faktiskais darbu vadītājs S.Jesens, kas sākumā bija pieņemts par arhitekta palīgu, pamazām celtnes stilu tuvināja klasicismam. Interjēra barokālos stuka veidojumus darināja Berlīnes tēlnieks J.M.Grafs, bet gleznojumus veica Kurzemes galma gleznotājs F.Hartmanis un itāliešu gleznotājs A. d'Andželi. 1772.8.XII ar svinīgu ceremoniju hercoga ģimene pārgāja dzīvot jaunajā pilī. Tomēr tas nenozīmēja, ka pils bija pabeigta.

1788 XII pilī izcēlās ugunsgrēks, lielā aukstuma dēļ dzēšana bija apgrūtināta un pils centrālais korpuss stipri izdega. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes likvidēšanas un tās teritorijas pievienošanas Krievijai, pils kļuva par novada administratīvās pārvaldes ēku (hercoga troni nojauca 1795.24.VI, troņa zāli likvidēja un sudraba traukus aizveda uz Pēterburgu, kur tie joprojām glabājas Ermitāžā ar nosaukumu "Jelgavas vēstniecības servīze"). 1797 pils izdegušo daļu sāka atjaunot, bet nepabeidza. 1798 Krievijas cars Pāvils I piedāvāja pili kā patvērumu emigrējušajam Francijas troņa pretendentam Luijam XVIII un viņš uzaicinājumu pieņēma. Telpas tika sakārtotas, iekārtota arī katoļu kapela un uzmūrētas jaunas krāsnis. 1800.g. beigās cars Luiju XVIII izraidīja, bet 1804 uzaicināja otrreiz un franču augstmaņi uzturējās pilī līdz 1807.

1818 Jelgavas pilī ieradās Aleksandrs I, kurš 30.VIII pils pagalmā pasludināja Kurzemes guberņas zemnieku brīvlaišanu.

Nodegušo pils daļu vēlreiz sāka atjaunot 1822 un 1823.g. rudenī to nodeva lietošanā. Taupības dēļ ēkai bija uzlikts mansarda jumts, kas kaitēja pils izskatam (1828 to nomainīja). 1836 pēc Nikolaja I rīkojuma sākās pils kapitalremonts un telpu pielāgošana iestāžu un ierēdņu dzīvokļu vajadzībām; tika ierīkotas arī "ķeizara istabas" visaugstākajiem viesiem.

1893-1896 pilī ievilka elektrību un telefonu, pagalmā izurba artēzisko aku, ierīkoja ūdensvadu un kanalizāciju.

1.pasaules kara sākumā lielāko daļu pils iekārtas aizveda uz Maskavu. 1915 VIII Jelgavas pilī apmetās vācu karaspēka štābs un citas okupācijas iestādes. 1919.21.XI bermontieši (bermontiāde) pili izlaupīja un nodedzināja. To vēlreiz sāka atjaunot 1927, bet interjeru - 1933 (tēlnieki F.Lagzdiņš, R.Maurs).

1936 pili piešķīra Lauksaimniecības akadēmijai. Tās vajadzībām izbūvēja papildus 2 korpusus un pārveidoja iekštelpas (pēc Eižena Laubes projekta).

1939.1.VII studenti pilī sāka pirmo mācību gadu. No 1937 pilī izvietojās Lauksaimniecības kamera.

2. pasaules kara laikā 1944 VII pils nodega. 1955 sākās kārtējie pils atjaunošanas darbi (arhit. P.Fogelis), ko pabeidza 1961. Pakāpeniski no Rīgas uz Jelgavas pili atpakaļ pārcēlās Lauksaimniecības akadēmija (tag. Latvijas Lauksaimniecības universitāte).

Ugunsgrēki un biežās amatnieciskās pārbūves izpostīja pils sākotnējo plānojumu un telpu interjeru. Papildus korpusu izbūve izjauca arī F.B.Rastrelli iecerēto pils kompozīciju: pils noslēdzas četrstūru blokā. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai pils ārējās sienas.

Kopš 1968 pilī darbojās neliels muzejs, kopš 1992 apmeklētājiem atvērtas Hercogu kapenes.

1997. g. Jelgavas pils austrumu teritorijas centrālajā daļā nejauši tika atrasta aizgruvusi pagraba telpa, kura, kā vēlāk izrādījās, ir saglabājusies no 16. gs. uzbūvētā Livonijas ordeņa konventa ēkas aptverošā korpusa. Ēka bija ieturēta Ziemeļeiropas manierisma stilā un to uzspridzināja 1737. g., lai atbrīvotu vietu jaunajai pilij pēc arhitekta F. B. Rastrelli projekta.

Līdz 1997. g. pagrabtelpa līdz pat griestiem atradās gruntsūdenī. Ar LLU atbalstu gruntsūdeņi tika novadīti un telpa tika attīrīta no dubļiem. Šeit tika atrasti labi saglabājušies, interesanti, Latvijā unikāli priekšmeti. 2000 un 2001. g. vasarā arheoloģiskā ekspedīcija Dr. hist G. Zemīša vadībā veica pirmos arheoloģiskos izrakumus Jelgavas pils teritorijā. Izrakumu gaita nelielā platībā sniedza bagātīgu senlietu klāstu - dekoratīvus krāsns podiņus, ornamentētu holandiešu tabakas pīpīšu atliekas, monētas utt.

Izmantotā literatūra:

  1. Lancmanis I. Jelgavas pils. R., 1979
  2. Ernsts Johans Bīrons [katalogs]. Rundāle, 1992
  3. Kurzemes hercogu kapenes. R., 1995.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012