Atbildes, kuras tu meklē
5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks

Kari un nemieri


1917

Juglas kauja

Notika 19.VIII/1.IX-20.VIII/2.IX pie Mazās Juglas Skriptes apkaimē starp Krievijas 12. armiju, kur cīnījās arī 2. Latviešu strēlnieku brigāde (~8,7 tūkst. cilv.; k-ris pulkv. A.Lielgalvis; ietilpa 5.Zemgales, 6.Tukuma, 7.Bauskas un 8.Valmieras pulks) un Vācijas 8.armiju. Vācu mērķis bija ielenkt 12. armiju, ieņemt Rīgu un virzīties tālāk uz Petrogradu. Latviešu strēlnieki, kas ar pašaizliedzīgu drosmi aizstāvēja pozīcijas (ilgu laiku bez artilērijas atbalsta), ļāva 12. armijas daļām, kas bija dislocētas uz R un D no Rīgas, atkāpties un paglābties no ielenkuma. Latviešu strēlnieku brigāde noturēja pozīcijas 26 st. un atstāja tās 20.VIII/2.IX vakarā. Sevišķi varonīgi bija cīnījies 5. Zemgales pulks (k-ris J.Vācietis), kas šajā kaujā bija zaudējis 80% virsnieku un 67% strēlnieku (>3 tūkst. kritušo). Vairākas rotas bija gandrīz pilnīgi iznīcinātas.

Par izcilo varonību Juglas kaujā, simtiem latviešu strēlnieku saņēma Jura krustu - augstāko karavīru apbalvojumu Krievijas armijā. 5. Zemgales pulkā tika apbalvoti 642 strēlnieki, grupa virsnieku un pulka k-ris J.Vācietis. Tas bija nebijis gadījums Krievijas armijas vēsturē.

Izmantotā literatūra:

  1. Bērziņš V. Latvija pirmā pasaules kara laikā. R., 1987
  2. Latviešu strēlnieki - drāma un traģēdija. R., 1995.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012