Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Pilsētas un novadi


1584-1589

Kalendāra nemieri

Rīgas pilsētas iedzīvotāju vairākuma protesta izpausme pret Žečpospolitas kundzību un tās tiešo varas izpildītāju - Rīgas rāti. Nemieru formālais iemesls bija kalendāru maiņa (arī kalendāra izmaiņas Latvijas teritorijā). 1582 ar pāvesta Gregora XIII aicinājumu visā katoliskajā pasaulē tika ieviests jauns kalendārs t.s. gregoriskais kalendārs, kam bija jānomaina vecais - Jūlija Cēzara izveidotais kalendārs. Sākumā Rīgas rāte pakļāvās namnieku prasībām un jauno kalendāru nepieņēma, bet 1584, kad Žečpospolitas karalis Stefans Batorijs, draudot ar represijām, pavēlēja Gregora kalendāru ieviest, pilsētā sākās protesta akcijas. Pilsētnieki atteicās svinēt ziemasvētkus pēc jaunā kalendāra. Namnieku nemierus vadīja advokāts M.Gīze. Nemiernieki ātri ieguva varu pilsētā, un rāte bija spiesta noslēgt izlīgumu. No pilsētas tika padzīti katoļu baznīcas īstenotās kontrreformācijas galvenais balsts - jezuīti, ar nāvi tika sodītas dažas poļiem labvēlīgi noskaņotas amatpersonas. Šādi notikumi Rīgā sadusmoja Stefanu Batoriju un viņš nosūtīja uz Rīgu karaspēku, tomēr tas neiedrošinājās ieiet dumpīgajā pilsētā. Nemieru apspiešana ieilga, jo 1586 XII Stefans Batorijs nomira. Arī jaunais karalis Sigismunds III Vāsa vērsās pret nemierniekiem un pieprasīja viņu vadoņu sodīšanu. 1589 VII Rīgā ieradās izmeklēšanas komisija. M.Gīze un daži citi aktīvākie nemiernieki tika apcietināti un pēc nežēlīgas spīdzināšanas sodīti ar nāvi. Sodu izpildīja 1589.2.VIII. 26.VIII tika noslēgts t.s. Severīna dienas izlīgums, saskaņā ar kuru rāte atguva iepriekšējo varu, tomēr dažas priekšrocības ieguva arī namnieki. Turpmāk viņu pārstāvji drīkstēja piedalīties pilsētas pārvaldē.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012