Atbildes, kuras tu meklē
Sagrautā vācu armijas tehnika pie Cēsīm
Sarkanās armijas tanki Rīgas ielās
Sašautais padomju tanks BT-7
Sarkanās armijas daļu ienākšana Rīgā

Kari un nemieri


1941;1944-1945

Karadarbība Latvijas teritorijā

2. pasaules kara laikā no Austrumprūsijas Latvijā 1941.22.VI iebruka nacistiskās Vācijas armijas grupas "Ziemeļi" karaspēks. Vācijas armija bija devusies cauri Lietuvai nesastapdama nekādu Sarkanās armijas daļu pretestību. Latvijā karaspēka virzību uz laiku aizturēja cīņas pie Liepājas. Šajās cīņās 23.-29.VI Vācijas armija zaudēja aptuveni 2 tūkst. kritušo. 1941.1.VII nacistu armija ieņēma Rīgu, bet 8.VII tā okupēja visu Latviju; tika nodibināts Nacistiskās Vācijas okupācijas režīms.

Pēc sakāves kaujās pie Staļingradas (1942-1943) un Kurskas (1943) Vācijas karaspēks sāka atkāpties un 1944 VII Latvijas teritorijā vēlreiz sākās karadarbība. Tā ilga 10 mēnešu un risinājās 3 posmos: 1944 VII-VIII Sarkanās armijas daļas, kuru sastāvā ietilpa arī latviešu strēlnieku korpuss (latviešu strēlnieku divīzijas), bija izvietojušās līnijā Valka-Ērgļi-Gostiņi-Bauska-Jelgava-Dobele-Auce; 1944 IX-X-nacistu karaspēks lielā steigā atstāja Rīgu, kuru PSRS armija ieņēma13.-15. X; 1944 X-1945 V- notika kaujas Kurzemes cietoksnī. 1944.-1945.g. kaujās Latvijas teritorijā PSRS armija bija zaudējusi ap 156 tūkst. kritušo, bija gājuši bojā ap 16 tūkst. Latvijas civiliedzīvotāju un tika nodarīti milzīgi zaudējumi Latvijas saimniecībai (2. pasaules kara zaudējumi).

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012