Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Kari un nemieri


1556-1557

Koadjutoru karš

Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa militāra sadursme. Livonijas ordenis 1553 bija panācis solījumu no Rīgas arhibīskapa koadjutora Prūsijas hercoga brāļa Brandenburgas Vilhelma, ka turpmāk par koadjutoru netiks pieņemti valdnieku dzimtas locekļi. Tomēr, kļuvis arhibīskaps, Vilhelms par savu koadjutoru 1555 uzaicināja Mēklenburgas princi Kristoforu - Prūsijas hercoga un Polijas karaļa radinieku. Līdz ar to arhibīskapija politiski tuvinājās Polijai un Lietuvai. Šāds notikumu pavērsiens uztrauca ordeni un pārējos Livonijas bīskapus, jo Livonijas baznīcas valstiņas baidījās, ka tās var piemeklēt Vācu ordeņa liktenis Prūsijā. Tāpēc Livonijas ordeņa mestra koadjutors Firstenbergs, kas bija nikns poļu un lietuviešu ienaidnieks, 1556 noslēdza ar Sāmsalas-Vīkas, Tērbatas un Kurzemes bīskapiem pret Rīgas arhibīskapu un viņa koadjutoru vērstu savienību. 1556.g. vasarā ordeņa spēki iebruka arhibīskapijā, bet 1557 ordenis guva pārliecinošu uzvaru, saņemot gūstā Vilhelmu un Kristoforu. Taču arhibīskapa pusē Livonijas notikumos iesaistījās Polijas karalis Sigismunds II Augusts. Karali atbalstīja arī Livonijas ordeņa zemju laicīgā bruņniecība. Tajā pašā gadā Livonijas ordenis bija spiests Lietuvas pilsētā Pasvālē parakstīt līgumu ar Lietuvu un Poliju, ar kuru Vilhelms un Kristofors tika atjaunoti amatos. Pasvāles līgums kļuva par Livonijas kara ieganstu.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012