Atbildes, kuras tu meklē
"Kuršu uzbrukums Rīgai"
Līgums ar kuršiem

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Tautības un etniskās grupas
Reliģija


13.gs.

Kuršu cīņas pret krustnešiem

Pirmais krusta karagājiens pret kuršiem, domājams, galvenokārt pret kuršu pirātiem Baltijas jūrā, tika sarīkots 12.gs. beigās, taču tas izjuka, jo vētra krustnešu kuģus aizdzina uz Igauniju. 1210.g. kuršu flote Baltijas jūrā sakāva vācu floti, kas devās uz Gotlandi. Pēc šīs uzvaras kurši, sazinājušies ar zemgaļiem, lībiešiem un igauņiem, mēģināja ieņemt Rīgu. Nesagaidījuši sabiedrotos un ciešot lielus zaudējumus, kurši bija spiesti no Rīgas mūriem atkāpties. Daudz veiksmīgāks bija kuršu uzbrukums 1228 Daugavgrīvai, kad kopā ar zemgaļiem tie nopostīja klosteri un apkāva daudz mūku.

Lai novērstu Zobenbrāļu ordeņa iebrukumus, 1230-1231 kurši ar pāvesta legātu Alnas Balduīnu noslēdza padošanās līgumus par tiešu pakļaušanos pāvestam. Pāvests Gregorijs IX apstiprināja līgumus un iecēla Alnas Balduīnu par Kursas pārvaldnieku. Šāda padošanās pāvestam un kristīgo sludinātāju uzņemšana, apejot zobenbrāļus, Rīgas bīskapu un Rīgas pilsētu, izraisīja apieto neapmierinātību. Ieguvuši Vācijas ķeizara Frīdriha II atbalstu, zobenbrāļi iebruka Kursā. Pēc Saules kaujas (1236) un zemaišu iebrukuma Kursā vairāki kuršu novadi sacēlās un atbrīvojās no vāciešiem. Tomēr 1242-1245 Livonijas ordenim izdevās iekarot Kursas lielāko daļu. Sīvas cīņas starp kuršiem un krustnešiem izvērsās pie Embūtes pils. Lai noturētu kuršus pakļautībā un nosargātu Prūsijas-Livonijas satiksmes ceļu, ordenis uzcēla Kuldīgas pili. 13.gs. 50. gados kurši tika iesaistīti daudzajos ordeņa karagājienos pret žemaišiem. Pēc Durbes kaujas (1260), ieguvuši žemaišu atbalstu, kurši no jauna sacēlās pret ordeni. Tomēr drīz sākās galīgā kuršu pakļaušana vācu varai.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012