Atbildes, kuras tu meklē
Lībiešu kristīšana

Tautības un etniskās grupas
Politiskās attiecības
Kari un nemieri


13.gs.

Lībiešu pakļaušana

No Latvijas teritorijā dzīvojošajām tautām lībieši pirmie saskārās ar vācu tirgotājiem un krustnešiem, jo apdzīvoja teritorijas pie svarīgajiem Daugavas un Gaujas satiksmes ceļiem. Pēc sakāves kaujā pie Rīgas (1198) Ikšķiles un Mārtiņsalas lībieši bija spiesti kristīties, tomēr pēc krustnešu aizbraukšanas lībieši kristietību, iekāpjot Daugavā nomazgāja. Bīskaps Alberts Bukshēvdens 1200 - 1201 piespieda Daugavas lībiešus no jauna pieņemt kristietību un kā uzticības zīmi dot ķīlā savus dēlus, kurus aizsūtīja uz Vāciju. Tiecoties tālāk pakļaut Daugavas ūdensceļu un tam piegulošās zemes, Rīgas bīskapa karaspēks 1205 nodedzināja Lielvārdes un Aizkraukles pili un piespieda lībiešus dot kristīšanās solījumu un ķīlniekus. Turaidas valdnieks Kaupo kristījās brīvprātīgi, tomēr pārējie Gaujas lībieši atbalstīja Daugavas lībiešu sākto cīņu pret bīskapu. Mārtiņsalas vecākā Ako vadībā lībieši 1206 sāka sacelšanos pret vācu varu, tomēr tika sakauti un Ako nogalināts. Tajā pašā gadā ar Kaupo un zemgaļu valdnieka Viestarta atbalstu vāciešiem izdevās pakļaut Gaujas lībiešus un nodedzināt Turaidas pili. Daļa lībiešu iesaistījās cīņā pret Zobenbrāļu ordeniAutīnes sacelšanās (1212) laikā, tomēr arī tā cieta neveiksmi.

Turpmākajos gados lībiešu karavīri tika iesaistīti bīskapa un ordeņa karaspēkā un cīnījās pret pārējām Baltijas tautām. Iespējams, ka lībieši sevišķi nepretojās krustnešiem tāpēc, ka saskatīja vāciešos spēku, kas tos varētu pasargāt no lietuviešu agresijas, kas 12. un 13.gs. mijā ļoti smagi skāra lībiešu zemes.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012