Helēnas Tangijevas-Birznieces radošais ieguldījums Latvijas baleta mākslas nozarēs.

Helēnas Tangijevas-Birznieces (1907-1965) vārds latviešu baleta mākslas vēsturē ir īpašs. Viņas radošais ieguldījums atrodams visās baleta mākslas jomās - latviešu oriģinālhoreogrāfiju veidošanā, jauno baleta mākslinieku audzināšanā, klasiskā baleta vērtību saglabāšanā un latviešu tautas dejas kultūrā.

H. Tangijevas-Birznieces klasisko baletu inscenējumi izcēlās ar izsmalcinātu stila izjūtu un gaumi gan variācijās, gan duetos, gan arī kordebaleta dejās. Par vērienīgāko klasiskā baleta iscenējumu tiek uzskatīts 1936. gadā uzvestais Ā. Adāna balets "Korsārs" ar Edīti Pfeiferi un Osvaldu Lēmani galvenajās lomās (diriģents - Jānis Kalniņš, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks - Ludolfs Liberts). Izrāde bija iestudēta profesionāli, pēc Pēterburgas Marijas teātra parauga, konsekventi ievērojot krievu klasiskā baleta tradīcijas. Pēc pirmizrādes Rīgā LNO balets devās viesizrādēs uz Zviedriju, kur ar lieliem panākumiem tika izrādīts gan "Korsārs", gan J. Mediņa "Mīlas uzvara", un "Divertisments." LNO balets saņēma vairākus Zviedrijas valsts apbalvojumus, bet H. Tangijeva-Birzniece - "Literis et Artibus" zelta medaļu.

Pēc veiksmīgiem klasikas inscenējumiem 1947. gadā H. Tangijeva-Birzniece iestudēja savu pirmo latviešu oriģinālbaletu "Laima" - ar Anatola Liepiņa mūziku. Iestudējumam bija savas noteiktas horeogrāfiskas vērtības - klasikas un latviešu tautas dejas sintēze.un lieliski izpildītājmākslinieki. "Gatves dejas" apdare un efektīgais "Rucavietis" no baleta fināla nu pieder pie latviešu tautas deju Zelta fonda un ir neatņema repertuāra sastāvdaļa visos Deju svētkos.

Par šedevru kļuva 1958. gadā iestudētais M. Ravēla viencēliena balets "Bolero". Kā norādīja dejas mākslas pētniece Elza Siliņa: "Šis uzvedums pieskaitāms baletmeistares pilnvērtīgākajiem sasniegumiem. Te redzama nobriedušas un patstāvīgi domājošas personības īpatnējā pieeja dejas tēlu veidojumam. "Bolero" - tā ir viena krāsa, viena vienīga rakstura šķautne un viena izjūta, piepildāma ar agrāk nepazītu intensitāti. Dejas lakoniskais stāstījums izceļ vienu - spraigu , dramatisku pārdzīvojumu."

1959. gadā sadarbībā ar komponistu Romualdu Grīnblatu H. Tangijeva- Birzniece iestudēja nākamo latviešu oriģinālbaletu - baletu "Rigonda". Mūzikas savdabība rosināja novatoriskus meklējumus horeogrāfijā. "Rigondu" un vēlāk arī S. Rahmaņinova "Simfoniskās dejas" varēja uzskatīt par pirmajiem mēģinājumiem horeogrāfijas simfonizēšanā latviešu baleta mākslā.

Latviešu baleta Zelta klasikā iekļautās H.Tangijevas-Birznieces miniatūras: J. Vītola "Dārgakmeņi", E. Dārziņa "Melanholiskais valsis", J. Štrausa balets "Pie zilās Donavas".

Latviešu baleta mākslas attīstībai ļoti nozīmīgs bijis H. Tangijevas-Birznieces pedagoģiskais darbs, kuru viņa veica visu savu mūžu: Ļeņingradas baletskolā, savā privātajā baleta studijā, Latvijas Nacionālās operas baletskolā un Rīgas horeogrāfijas skolā. Četrdesmit pedagoģiskās darbības gados viņas profesionālos padomus guvusi vesela plejāde izcilu baleta mākslinieku: Anna Priede, Mirdza Griķe, Velta Vilciņa, Ināra Gintere, Ausma Dragone, Ināra Ābele, Sarmīte Jakse un daudzi citi.

Gunta Bāliņa

© Tilde, 2011