Andris Kronbergs (1951) ir viens no redzamākajiem Latvijas laikmetīgās arhitektūras procesa dalībniekiem. Arhitekta darbs kopš neatkarības atjaunošanas ir bijis ražīgs ne tikai apjoma ziņā, bet arī konceptuāli, pārliecinoši meklējot atbildes uz jautājumiem par mūsu reģionam piemērotāku mērogu, formu un materiāliem. Kronbergs ar savu darbu arhitektūrā ir apliecinājis interesi par autentisku ainavu, taču viņam nav svešs arī vēriens, ko piedāvā pilsētu plānošanas un infrastruktūras projekti, kā arī mūsdienu būvniecības tehnoloģijas.

Viens no nozīmīgākajiem A. Kronberga veikumiem saistāms ar Latvijas reprezentāciju. Kopā ar kolēģiem "Projektēšanas birojā ARHIS" un "Kronbergs, Kārkliņš un partneri" arhitekts ir bijis autors starptautiskās lidostas "Rīga" rekonstrukcijas un paplašināšanas projektam (1999-2008) un elegantajai Latvijas Bankas naudas krātuves jaunbūvei Pārdaugavā (1994-2001). Abas ēkas ir kā mūsdienu Rīgas vārti, tā ir pirmā ziņa par vides un būvniecības kultūru Latvijā. Lidosta un banka ir arhitekta brieduma gadu sasniegumi, kurus papildina ievērojams skaits citu projektu - teritoriju attīstības priekšlikumi, augstbūves, kultūras būves, dzīvojamās, biroju mājas u.c.

Arhitekta rokrakstu spēcīgi ietekmējusi dabas un ainavas tēma. Īpaši jaunākajos darbos ir redzams, ka viens no arhitektūras uzdevumiem Kronberga formulējumā ir tās sadzīvošana ar dabu. Tādos projektos kā ģimenes māja Siguldā (2001-2004) un tipogrāfijas ēkā Daugmalē (2003- 2007) robeža starp ēku un dabu ir nojaukta vistiešākajā veidā, daļu ēkas paslēpjot zemē. Ideju par arhitektūru kā dabas elementu arhitekts izkopis arī topošā Likteņdārza ēkas projektā Koknesē, kur ēkai paredzēts ne tikai dabā integrēts veidols, bet arī zemes un saules enerģijas izmantošana.

Resursu taupīšanas ideju A. Kronbergs vienmēr ir akcentējis kā būtisku arhitektūras daļu, tāpat kā plānošanu un iespēju augstu pievienoto vērtību piešķirt degradētai videi un ēkām. Šajā kontekstā jāmin gan biroju un veikalu ēka ar dubulto fasādi Ģertrūdes ielā, gan rekonstruētas pēckara laika ēkas, kas pēc Kronberga projektiem no neglītiem padomju arhitektūras paraugiem tapušas par laikmetīgiem arhitektūras darbiem.

Andra Kronberga darbiem piemīt augsta konceptualizācijas pakāpe. Viņš spēj radoši interpretēt gan rāmo Latvijas dabu, gan būvniecības tradīcijas. Vai tā būtu neliela kapliča laukos, vai koka mājiņa Jūrmalā, A. Kronbergs pat maza mēroga projektos spēj radīt arhitektūras notikumu, kas radoši iedvesmo kolēģus un piedāvā unikālu vietējo arhitektūras skolu. Viņš ir viens no ievērojamākajiem arhitekta Modra Ģelža skolniekiem, kas visjaunākās paaudzes arhitektiem piedāvā to laikmetīgo skatījumu uz Latvijas pilsētu un lauku vidi caur arhitektūras prizmu, ko vēl Latvijas brīvvalsts laikā iesāka modernās arhitektūras virzītājs Ernests Štālbergs.

Andris Kronbergs ir viens no "Projektēšanas biroja ARHIS" dibinātājiem (kopā ar Arni Kleinbergu). Biroja projekti ir vairākkārt nominēti un apbalvoti dažādos konkursos, to vidū arī Latvijas Arhitektu savienības rīkotajās labāko darbu skatēs.

Ieva Zībārte

© Tilde, 2011