Reinholds Šmēlings (1840-1917).

Rīgas pilsētas būvvēsturē 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums ir līdz tam nepieredzēta uzplaukuma laiks - pilsēta šajā laikā iegūst to telpisko veidolu, kas raksturīgs Baltijas metropolei. Tieši šī perioda būvju kopums bija pamatvērtība Rīgas centra ievērojamas daļas (435 ha) iekļaušanā Pasaules kultūras mantojuma sarakstā 1997. gadā.

Reinholds Šmēlings (1840 - 1917) atbildīgajā Rīgas pilsētas arhitekta amatā strādāja 36 gadus - no 1879. līdz 1915. gadam. Garajā Rīgas arhitektūras pārraudzības laikā viņš sevi apliecināja gan kā izcila un produktīva radoša personība, gan kā spējīgs un koleģiāls ierēdnis.

Teicams pamats šādai darbībai ir laba izglītība un starptautisks redzējums pilsētu attīstības jautājumos.

1869. gadā R. Šmēlings ar zelta medaļu beidza arhitektūras studijas Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. Pēc tam viņš četrus gadus studiju nolūkos pavadīja Itālijā un Vācijā, radot profesionālu arhitektūras skiču un zīmējumu kolekciju. Darbs vainagojās ar akadēmiķa titulu.

1879. gadā R. Šmēlings saņēma Rīgas pilsētas uzaicinājumu kļūt par pilsētas arhitektu. Viņa darbības laikā Rīga piedzīvoja strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu - multikulturālā un kosmopolītiskā Rīga pilnīgi noteikti bija cariskās Krievijas rietumu metropole, svarīga osta, dzelzceļa mezgls un darījumu vieta.

Stilistiski šis periods Rīgas arhitektūrā raksturojams ar eklektisma un jūgendstila laiku. Nobeigtu veidolu iegūst bulvāru loka arhitektoniskie ansambļi, Rīgā tiek izveidota izcila un simtos skaitāma jūgendstila ēku kolekcija.

R. Šmēlinga darbība pilsētas arhitekta amatā sakrīt ar veiksmīgo britu izcelsmes inženiera un uzņēmēja Džordža Armitsteda darbu Rīgas mēra amatā, kad tika īstenotas plašas inženiertehniskas un sociālas programmas.

Izcils un vērienīgs ir R. Šmēlinga radošā darba mantojums - kopā vairāk nekā 100 sabiedrisku ēku, dzīvojamo māju un tehnisku būvju.

To vidū ir 3 slimnīcu kompleksi, 2 tirgi, vairāk nekā 20 skolas, 5 ugunsdzēsēju depo.

Stilistiski R. Šmēlinga arhitektūra visā visumā pieder eklektisma laikam, bet vairākos darbos atrodami jūgendstilam raksturīgi paņēmieni un dekors.

Rīgas pilsēttelpā nevar nepamanīt dažus desmitus ēku (galvenokārt skolu ēkas), kuru apdarē veiksmīgi izmantots sarkanā ķieģeļa un gaišā apmetuma mijkārtojums un kontrasts.

Vairākiem R. Šmēlinga darbiem raksturīga neorenesanses ietekme, arī ēkai Dzirnavu ielā 60, kur 1892. gadā projektētās ēkas pagalma korpusā labi saglabājies paša pilsētas arhitekta dzīvoklis un privātais birojs. Tagad šajā dzīvoklī atrodas šodienas Rīgas pilsētas arhitekta birojs.

Vērienīgo Rīgas I slimnīcas ansambli 1873. gadā sāka projektēt R. Šmēlinga priekštecis Rīgas pilsētas arhitekta amatā Johans Daniels Felsko, bet no 1902. gada to ievērojami papildina R. Šmēlinga projekti - detaļās un koptēlā izteiksmīga slimnīcas galvenā, pret Bruņinieku ielu vērstā ēka, kā arī sieviešu klīnikas ēka Šarlotes ielā.

Noteikti jāpiemin arī R. Šmēlinga darbs pie Rīgas I teātra atjaunošanas pēc ugunsgrēka 1882. gadā, kā rezultātā iekštelpas tika pilnībā pārveidotas. Tagad šajā ēkā atrodas Latvijas Nacionālā opera, un tajā ir daudz liecību R. Šmēlinga talantam.

Kopumā R. Šmēlinga radošais un administratīvais darbs pārstāv arhitektoniski un saimnieciski nozīmīgu, no Rīgas attīstības viedokļa īpaši pozitīvi vērtējamu periodu.

Bagātais arhitektūras mantojums un R. Šmēlinga personība ir vērtējama kā Rīgas kultūras neatņemama sastāvdaļa.

Jānis Dripe

© Tilde, 2011