Atbildes, kuras tu meklē
Latvijas armijas parāde
Latvijas armijas karavīri
Latvijas armijas parāde
Latvijas armijas parāde
Latvijas armijas virspavēlnieka štābs
Latvijas armijas parāde

Politiskās attiecības
Kari un nemieri


1918-1940

Latvijas armija

Pēc Latvijas Republikas pasludināšanas (18.XI) 22.XI tika izveidota Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrija (pirmais ministrs J.Zālītis). Tolaik ministrija patstāvīgi vēl nespēja saformēt un apgādāt militārās vienības. Tāpēc Pagaidu valdība ar Vācijas valdības pilnvaroto A.Vinnigu noslēdza kompromisa līgumu par Baltijas landesvēra struktūras izmaiņām - tā sastāvā bija paredzēts formēt arī latviešu militārās vienības. 1919.5.I tika izveidots Latviešu atsevišķais bataljons (k-ris Oskars Kalpaks), kuru vēlāk Kurzemē papildināja (Studentu rota) un 1919 III pārveidoja par Latviešu atsevišķo brigādi (vēlāk Dienvidlatvijas brigāde; k-ris J.Balodis). Savukārt 1919 I Pagaidu valdības uzdevumā kapt. J.Zemitāns noslēdza vienošanos ar Igaunijas armijas virspavēlniecību par latviešu rotas organizēšanu Igaunijā. Saskaņā ar to 1919.18.II sāka formēt 1. Valmieras kājnieku pulku, bet 31.III Igaunijas armijas sastāvā tika izveidota Ziemeļlatvijas brigāde (k-ris J.Zemitāns). Šī brigāde (2 pulki) un Latviešu atsevišķā brigāde teritoriāli bija izolētas un ietilpa citu valstu bruņotajos formējumos.

Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulks kopā ar Igaunijas brigādi uzvarēja Cēsu kaujās. Pēc Strazdumuižas pamiera līguma noslēgšanas (3.VII), 10.VII Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par vienotas Latvijas armijas izveidošanu. Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes kļuva par Kurzemes un Vidzemes divīzijām, sāka formēties arī Latgales divīzija. Bermontiādes laikā krasi pieauga Latvijas armijas karavīru skaits (~ 50 tūkst. vīru). Pēc Pāvela Bermonta-Avalova armijas sakāves cīņai ar lieliniekiem uz Latvijas Austrumu fronti nosūtīja arī Latgales divīziju (līdz tam tur bija tikai Kurzemes divīzija). Vidzemes divīzija nodrošināja Latvijas dienvidpusi. 1920.g. sākumā Latvijas armijā bija ~ 76,5 tūkst. karavīru. Cīņā par valsts neatkarību dzīvību zaudēja 3046 kareivji.

Pēc Latvijas un Krievijas miera līguma noslēgšanas, no 1921.1.IV Latvijas armija pārgāja uz miera laika stāvokli - tika samazināts karavīru skaits (1923 bija ~ 18 tūkst. vīru). 1930.g. beigās Latvijas armijā bija Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales kājnieku divīzijas un Tehniskā divīzija. Kājnieku divīzijā ietilpa 3 kājnieku pulki un artilērijas pulks. Latvijas karaflotē bija karakuģi "Virsaitis", "Imanta", "Viesturs" un zemūdenes "Spīdola" un "Ronis".

Pēc Latvijas okupācijas 1940.17.VI un Latvijas iekļaušanas PSRS Latvijas armija (~ 24 tūkst. cilv., t.sk. ~ 2 tūkst. virsnieku) tika iekļauta sarkanarmijā. 1940 IX-XI to pārveidoja par sarkanarmijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu (k-ris ģen. R. Kļaviņš) un ietilpināja 1940.11.VII izveidotajā Baltijas kara apgabalā. Latvijas armijas virsnieki un instruktori tika pakļauti represijām (~ 500 cilv. arestēti un deportēti uz PSRS), 1940 VI-VII no dienesta armijā tika atvaļināti visi mācītāji.

Izmantotā literatūra:

  1. Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. R., 1988.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012