Atbildes, kuras tu meklē
Lielās ģildes ēka. 20.gs. sākums
Lielās ģildes Minsteres istaba

Saimnieciskā dzīve
Tautības un etniskās grupas
Pilsētas un novadi
Iedzīvotāju sociālie slāņi
Likumdošana un tiesības


14-20.gs.

Lielā ģilde

Tirgotāju apvienība. Izveidojās Rīgā 1354, kad tirgotāji aizgāja no Rīgas iedzīvotāju Svētā krusta un Trīsvienības brālības (Rīgas ģildes), izveidoja savu apvienību un sāka saukties par Marijas ģildi (pēc patroneses). Tā kā tirgotāju sanāksmju ēka bija lielāka par amatnieku sanāksmju namu - Mazo ģildi, to sāka dēvēt par Lielo ģildi. Šīs ģildes locekļi bija vācu tirgotāji, kas monopolizēja tirdzniecību Rīgā. Lai iegūtu politisko varu un iespēju piedalīties pilsētas kases pārvaldīšanā, Lielā ģilde sabiedrojās ar Mazo ģildi un iesaistījās cīņā pret Rīgas rāti. Šīs cīņas kulminācija bija Kalendāra nemieri. Pēc izlīguma ar rāti abas ģildes ieguva politiskās tiesības un palīdzēja rātei saglabāt Rīgā vāciešu ekonomiskās un politiskās privilēģijas. Tomēr 19.gs. sākumā valdošo vietu Rīgas ārējā tirdzniecībā Lielā ģilde bija spiesta atdot Rīgas biržas komitejai. Pēc 1877, kad Baltijā stājās spēkā Krievijas Pilsētu nolikums (1870), stipri tika samazinātas arī ģildes politiskās tiesības. Kā brīvprātīga Rīgas vācu tautības iedzīvotāju organizācija, Lielā ģilde pastāvēja līdz vāciešu repatriācijai (1939).

Lielās ģildes tagadējā ēka Amatu ielā 6 celta 1854-1857 pēc K.Beines projekta, saglabājot un iekļaujot jaunceltnē iepriekšējās Lielās ģildes ēkas pamatdaļu ar Minsteres istabu un atjaunoto Līgavas kambari. 1963 ēka izdega. 1965 to atjaunoja pēc M.Ģelža projekta, piebūvējot jaunu vestibilu un pārveidojot interjeru koncertzāles vajadzībām. Jaunajā foajē atrodas A.Cīruļa vitrāžas (20.gs. 30.gadi).

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012