Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Likumdošana un tiesības


16.gs.

Livonijas sabrukums

Sociālu, politisku un militāru notikumu kopums 16. gs. 1. pusē un vidū, kuru iznākumā tika likvidētas Livonijas valstis - Livonijas ordeņa valsts un Livonijas bīskapijas.

Livonijas politiskās struktūras nestabilitāte atklājās jau reformācijas laikā, turklāt reformācija un Vācu ordeņa valsts likvidācija to vēl pastiprināja. Livonijas laicīgo sabiedrību galvenokārt luteriskos muižniekus un pilsētniekus, domājams, arī Livonijas zemniecību neapmierināja krusta karu laikā dibinātā Livonijas klerikālā politiskā iekārta un zemes kungu vara.

Livonijas sabrukums noslēdzās Livonijas kara laikā. Jau kara sākumā Krievijas karaspēks pilnīgi okupēja Tērbatas bīskapiju. 1559 Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskaps Minhauzens pārdeva abas bīskapijas Dānijas karalim Frederikam II, kurš tās nodeva valdījumā savam brālim hercogam Magnusam.

Lai saņemtu Lietuvas valsts atbalstu cīņā pret Krieviju, Livonijas ordenis 1559 par 600 tūkst. guldeņu lietuviešiem ieķīlāja 5 pilis un pilsnovadus, bet Rīgas arhibīskaps par 100 tūkst. guldeņu ieķīlāja 2 pilis, pilstiesas un 2 muižas. 1560 Livonijas ordenis par 50 tūkst. guldeņu ieķīlāja Grobiņas pilsnovadu Prūsijas hercogistei, bet Brēmenes komturiju Vācijā par 40 tūkst. guldeņu - Brēmenes pilsētai. Lai nekristu Krievijas rokās, Ziemeļigaunijas bruņniecība un pilsētas padevās Zviedrijas karalim.

Pēc sakāves Ērģemes kaujā 1560 Rīgā Livonijas augstākie ordeņa brāļi nolēma ordeni likvidēt, pārvēršot tā valsts teritoriju par laicīgu un mantojamu hercogisti, kas būtu Lietuvas un Polijas vasaļvalsts. 1561. 28. XI Viļņā pēdējais Livonijas ordeņa mestrsGothards Ketlers ordeņa īpašumus nodeva Lietuvas lielkunigaitim un Polijas karalim Sigismundam II Augustam. Jaunizveidotā Kurzemes un Zemgales hercogiste kā mantojams lēnis tika nodota Ketleru valdījumā. Pārējos ordeņa īpašumus Vidzemē, Latgalē un Dienvidigaunijā Sigismunds II Augusts iekļāva Lietuvas valsts sastāvā kā Pārdaugavas provinci. 1562 Rīgas pilī Gothards Ketlers svinīgi nolika mestra pilnvaras un zvērēja uzticību karalim kā hercogs. Vienlaikus jaunais hercogs tika apstiprināts par Pārdaugavas provinces administratoru. 1562 Ketlers pārņēma karaļa valdījumā Rīgas arhibīskapiju, kas juridiski tika likvidēta 1566, kad izveidoja Pārdaugavas hercogisti.

Livonijas ordeņa senjora tiesības Rīgā un Rīgas pili 1561 pārņēma Polijas karalis. Tomēr Rīga gandrīz uz 20 gadiem ieguva reālu neatkarību.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012