Atbildes, kuras tu meklē
Modēnas Vilhelma ģerbonis un zīmogs
Modēnas Vilhelma izdotais dokuments
Lēmums par Gotlandes tiesībām Rīgai

Politiskās attiecības
Personālijas


ap 1184-1251

Modēnas Vilhelms   (arī Modēnas Guljemo; Guillielmum Mutinensem, Wilielmi; vēstures literatūrā arī Viļums vai Gviljelms) 

Pāvesta legāts Baltijā (1225-1226; 1234-1238), sākotnēji Modēnas bīskaps un pāvesta vicekanclers (1222-1233), no 1244 Savojas kardināls. Dzimis Ziemeļitālijā. Livonijā ieradies kā pāvesta Honorija III sūtnis, lai izšķirtu dažādus strīdus starp Rīgas pilsētu, Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni. 1225-1226 izdeva vairākus Rīgas pilsētai nozīmīgus dokumentus - piešķīra Rīgai pilsētas tiesības, apstiprināja Rīgas patrimonālā apgabala robežas, kā arī noteica ordeņa brāļu un pilsētnieku tiesības tajā. 1226 legāts panāca, ka Rīgas pilsoņi apņēmās piedalīties turpmākajās Baltijas iekarošanas akcijās, bet visi zobenbrāļi tika atzīti par pilntiesīgiem Rīgas iedzīvotājiem un viņu pārstāvis ieguva tiesības piedalīties Rīgas rātes sēdēs. 1237 Modēnas Vilhelms noteica Rīgas, Zemgales bīskapijas un Kurzemes bīskapijas robežas. Legāts bija krusta karu piekritējs, ar viņa atbalstu 1245 tika panākts, ka Livonijas ordenis Kursā ieguva 2/3 iekarotās teritorijas, Kurzemes bīskapam atstājot tikai 1/3. Miris 1251.31.III Lionā.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012