Atbildes, kuras tu meklē
M.J. fon Esens
Piemineklis M.Barklajam de Tolli
Maršals Makdonalds
Rīgas priekšpilsētu nodedzināšana

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Pilsētas un novadi


1812

Napoleona I karagājiens uz Krieviju

Pēc sakāves Krievijas-Prūsijas-Francijas karā (1806-1807) Krievija bija spiesta ar Francijas imperatoru Napoleonu I 1807 noslēgt Tilzītes miera līgumu un pievienoties kontinentālajai blokādei pret Angliju. Tomēr Krievija pārkāpa miera noteikumus un Francijas karaspēks 1812 VI iebruka Krievijā. Napoleona I galvenie spēki virzījās uz Maskavu, bet viens (10.) korpuss gar Baltijas jūras piekrasti devās uz Rīgu (komandieris Ž.E. Makdonalds). Šajā korpusā ietilpa arī īpašs prūšu korpuss, kas Latvijā ienāca no Lietuvas. 6.VII prūši ieņēma Bausku, 7.VII - Iecavu, pēc tam Jelgavu. Citas franču karaspēka daļas, kas nāca no Klaipēdas ieņēma Liepāju un īsā laikā iebrucēju rokās bija visa Kurzeme un Zemgale. Rīgai, kas tolaik bija spēcīgi nostiprināts cietoksnis, pretinieks kavējās uzbrukt un apstājās līnijā Ķekava-Olaine-Sloka. Tomēr Rīgas ģenerālgubernators M.G.Essens panikā (ganāmpulka sacelto putekļu dēļ) 12.VII pavēlēja nodedzināt Rīgas priekšpilsētu, nodarot iedzīvotājiem milzīgus zaudējumus (~17 milj. sudraba rubļu). Pēc šīs izrīcības ģenerālgubernators no amata tika atstādināts (nespēdams kļūdu pārdzīvot pēc gada Essens izdarīja pašnāvību) un viņa vietā iecelts Filips Pauluči.

Smagajā dzimtbūšanas jūgā nospiestie latviešu zemnieki sākumā franču karaspēka karavīrus sagaidīja labvēlīgi. Tomēr gaidītās brīvības vietā zemnieku stāvoklis pasliktinājās - karaspēks zemi izlaupīja un atbalstīja muižnieku patvaļības. Iedzīvotāji mainīja attieksmi un centās palīdzēt krievu karaspēkam. Rīgas pārcēlāju palīgamata vīri cēla pāri Daugavai un pārvadāja pa upēm visu krievu karaspēkam nepieciešamo. Garlībs Helevegs Merķelis aicināja prūšu korpusa karavīrus atteikties no savienības ar Napoleonu I un izstāties no karaspēka. 1812 VII beigās - VIII sākumam krievu karaspēks pārgāja pretuzbrukumā un kaujās pie Slokas, Volguntes, Olaines un īpaši 12.VIII pie Ķekavas nodarīja franču spēkiem zaudējumus. Pēc tam, kad tika sakauti Napoleona I galvenie spēki pie Berezinas (14-16.XI) arī Ž.E.Makdonalda komandētais korpuss bija spiests Latviju atstāt. 1812 XII pēc 5 mēnešu okupācijas Kurzemes guberņa no iebrucējiem atbrīvojās.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012