Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Iedzīvotāju sociālie slāņi
Pilsētas un novadi


1905

Oktobra ģenerālstreiks

Oktobrī Krievijas impērijā sākās dzelzceļnieku streiks, kas izvērtās par plašu strādnieku un ierēdņu ģenerālstreiku. 1905.13/26.X streikam pievienojās arī Latvijas dzelzceļnieki. 15/28.X Rīgā tika slēgti veikali, mācību iestādes, apstājās pilsētas satiksme (streikoja ~30 tūkst. cilv.). Notika plaši mītiņi, demonstrācijas un sapulces. 3 dienas (20.X/2.XI -22.X/4.XI) mītiņi notika Grīziņkalnā, kur katru dienu pulcējās ~80 - 100 tūkst. cilvēku. Vienlaikus no vairākām tribīnēm tika teiktas runas latviešu, krievu, vācu un poļu valodā.

Līdzīgi notikumi risinājās arī pārējās Latvijas pilsētās (Jelgavā tautas sapulcēs piedalījās ~3 tūkst., Tukumā ~2 tūkst. cilv.). Liepājā streiks sākās 18/31.X. Tajā piedalījās arī amatnieki, pārdevēji un sīkie ierēdņi. Arī skolēni patvarīgi iegāja skolu ēkās un noturēja tur sapulces. 20.X/2.XI Daugavpilī demonstrācijas laikā izcēlās asiņaina sadursme starp demonstrantiem un policiju, un karaspēka daļām.

Streikotāju un demonstrantu galvenās prasības bija: nodrošināt vārda un biedrošanās brīvību, saīsināt darbadienu, uzlabot darba apstākļus, izsludināt Satversmes sapulces vēlēšanas. Streiks beidzās 24.X/6.XI pēc Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju Federatīvās komitejas lēmuma.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012