Atbildes, kuras tu meklē
Pēteris I
Piemineklis Pēterim I Rīgā

Politiskās attiecības
Personālijas


1672-1725

Pēteris I   (Lielais) 

Krievijas cars no 1682, imperators no 1721. Sākumā dalīja varu ar pusbrāli Joanu Aleksejeviču, taču abu nepilngadības dēļ valdīja māsa Sofija. 1689 Pēteris pārņēma varu un veica valstī virkni pārkārtojumu un reformu. 1697 ar pieņemtu vārdu (Pēteris Mihailovs) cauri Rīgai cars devās uz Rietumeiropu apgūt modernās tehniskās zinātnes un vervēt speciālistus darbam Krievijā. Pēteris I apmeklēja Kurzemes un Zemgales hercogisti, Brandenburgas kūrfirsti, Holandi, Angliju un Austriju, un panāca Rietumeiropas valstu atbalstu Krievijas cīņai par izeju uz Baltijas jūru. 1699 tika noslēgta vienošanās ar Žečpospolitu un Dāniju pret Zviedriju. Šīs antizviedriskās koalīcijas izveidi sekmēja Vidzemes muižnieks Johans Reinholds Patkuls. Pēc Ziemeļu kara saskaņā ar Nīstades miera līgumu (1721), Krievija ieguva kāroto pieeju Baltijas jūrai. 1703 Pēteris I Somu līcī bija sācis celt nākošās impērijas jauno galvaspilsētu Sanktpēterburgu. 1709.g. Ziemeļu kara laikā Pēteris I piedalījās aplenktās Rīgas bombardēšanā. Pēc Rīgas ieņemšanas imperators pirmoreiz apmeklēja pilsētu 1711 XI, bet turpmākajos gados (līdz 1717), ceļojot uz Rietumeiropu, Rīgu apmeklēja gandrīz katru gadu. 1721 19.II Pēteris I Rīgā ieradās pēdējoreiz un uzturējās te gandrīz 3 mēnešus; piedalījies Ķeizardārza (tag. Viestura dārza) dibināšanā, iestādot tur koku. Pētera I vajadzībām Rīgā tika uzcelts un iekārtots īpašs nams (Palasta ielā 9). Pētera I otrā sieva bija Katrīna I, Alūksnes mācītāja Ernsta Glika audžumeita.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012