Atbildes, kuras tu meklē
Kongresa prezidijs
Demonstrācija Rīgā. 1919 IV
Demonstrācija Rīgā. 1919.1.V
Lielinieku Daugavas kara flotes kara kuģis

Saimnieciskā dzīve
Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Likumdošana un tiesības
Kultūra
Pilsētas un novadi
Perioda raksturojums


1918-1920

Padomju vara Latvijā

Rietumvalstis cerēja, ka pilsoņu karš Krievijā drīz beigsies un nesteidzās atbalstīt 1918.18.XI pasludināto jauno Latvijas Republiku. 1918 XI beigās Sarkanā armija ienāca Latgalē un strauji virzījās uz priekšu. 4.XII Maskavā izveidoja P. Stučkas valdību, kuras uzdevums bija radīt Latvijā sociālistisku padomju republiku. 17.XII šī valdība izdeva manifestu, kurā paziņoja par Latvijas sociālistiskās padomju republikas nodibināšanu (LSPR), bet 22.XII, vēl pirms tās oficiālās pasludināšanas, ar Ļeņina parakstītu dekrētu Krievija atzina šīs republikas neatkarību. 1919.3.I Rīgā ienāca sarkanarmieši, bet 4.I tur ieradās P.Stučkas valdība. 1919.13-15.I Rīgā sanāca Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku deputātu 1. kongress, kurā tika pasludināta padomju vara un proletariāta diktatūra Latvijā. Kongress apstiprināja arī valdību un sociālistisko pārveidojumu uzdevumus, pieņēma LSPR Konstitūciju. Tajā bija teikts, ka LSPR apvieno Vidzemi, Latgali un Kurzemi, tomēr faktiski padomju vara Latgalē pastāvēja 1918 XII-1920 I, Vidzemē 1919 I-V, bet Kurzemes lielākajā daļā 1919 II-III.

1919 II tika pasludināta banku, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu nacionalizācija. Rīgā trūka naudas un ar P. Stučkas valdības atļauju tika izlaistas īpašas maiņas zīmes kopumā par ~20 milj. rubļu. Jaunā vara pasludināja vārda, preses un sapulču brīvību, taču nekavējoties slēdza visus nevēlamos preses izdevumus; nodibinājās Latvijas kompartijas (politiskās partijas) diktatūra. P. Stučkas valdība nesadalīja zemi zemniekiem, kā bija cerējuši lauku iedzīvotāji - tika izveidotas lielas valsts saimniecības un rentes saimniecības. 1.III tika publicēts dekrēts par nacionalizētas zemes lietošanu un pārvaldīšanu. Konfiscētās muižas virs 300 ha pasludināja par padomju jeb valsts saimniecībām. 1919.g. pavasarī bija izveidotas 239 šādas saimniecības. Piespiedu kārtā tur iesaistītajiem zemniekiem bija aizliegts turēt pat mājlopus. Daļu zemes, kuru valsts saimniecības nevarēja izmantot, uz 1 gadu izrentēja zemniekiem. Par savas zemes rentniekiem kļuva arī agrāko zemnieku saimniecību īpašnieki. Tika organizētas arī komūnas (gk. Latgalē). Šo saimnieciskās dzīves pārveidošanu pavadīja represijas (apcietināti un nošauti > 4 tūkst. cilv.).

Lai nodrošinātu sev pakļautās sarkanarmiešu daļas ar pārtiku, P. Stučkas valdība noteica monopolu graudiem, kartupeļiem, cukuram un sālij. Šos produktus iedzīvotājiem rekvizēja.

Kultūras un izglītības jomā padomju valdība lielu uzmanību pievērsa iedzīvotāju, sevišķi jauniešu politiskajai izglītošanai lielinieciskā garā. Latviešu valodā tika izdoti Marksa, Engelsa un Ļeņina darbi. 1919.28.II Rīgā nodibināja Latvijas kompartijas Darba jaunatnes savienību. Ticības mācību skolās aizliedza. Valdība izdeva dekrētus par Latvijas augstskolas, Strādnieku teātra un izdevniecības "Cīņa" dibināšanu. Taču padomju vara Latvijas lielākajā daļā pastāvēja tikai 5 mēnešus un ieceres netika īstenotas. Latgalē, kur padomju vara pastāvēja ilgāk, valdības uzmanība gk. tika pievērsta militārajam un agrārajam jautājumam.

P. Stučkas valdības revolucionāro tribunālu (darbojās visos padomju apriņķos) patvarība, plaši piekoptā ķīlnieku sagūstīšana, īpašumu izlaupīšana un rekvizīcijas, bet sevišķi - neveiksmīgā agrārā politika, radīja lūzumu iedzīvotāju noskaņojumā par labu Latvijas Pagaidu valdībai, kas 1919.27.II bija pieņēmusi lēmumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi.

Padomju varas realizētajā agrārajā reformā laukstrādnieki neredzēja atšķirību starp izveidoto "tautas īpašumu" un muižas zemi un nevēlējās "sarkanajās muižās" strādāt. Saspīlēto stāvokli pasliktināja arī bads un lielie kara postījumi.

Latvijas Pagaidu valdība 1919 VII sāka veidot apvienotu Latvijas armiju, kuru pēc uzvaras pār Pāvela Bermonta-Avalova karaspēku (bermontiāde) varēja nosūtīt uz Latvijas Austrumu fronti cīņai pret sarkanarmiešiem. Ar Polijas un Igaunijas palīdzību 1920 I Latvijas armija lieliniekus padzina. Latviešu apdzīvotā teritorija tika apvienota vienā valstī un šīs valsts pastāvēšana apstiprināta ar Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumu (1920.11.VIII) un konstitucionāli nostiprināta Satversmē.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012