Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Likumdošana un tiesības


1785, 1870, 1892

Pilsētu nolikums   (arī Krievijas pilsētu nolikums) 

Pilsētu pašvaldības reformas likums. Viduslaiku Latvijas pilsētās ekonomiskā, sociālā un politiskā vara piederēja pilsētas patriciātam. Tā pārziņā atradās arī rāte (Rīgas rāte). Vēlāk tiesības uz līdzdarbību pilsētas pārvaldē ieguva arī Lielā ģilde un Mazā ģilde.

Saskaņā ar 1785.g. Krievijas pilsētu nolikumu 1787.g. Vidzemes un Latgales pilsētās tika izveidotas jaunas pārvaldes institūcijas - Vispārējā dome un Sešlocekļu dome ar ierobežotu pilnvaru laiku. 1797 tās likvidēja un atjaunoja iepriekšējo pārvaldi.

Jauna pilsētas pārvaldes reforma sākās ar 1877.26.III noteikumiem par 1870.g. Krievijas pilsētu nolikumu piemērošanu Baltijas guberņām (bija paredzēti vairāki izņēmumi, atrunas un papildinājumi, pavisam 22 punkti). Saskaņā ar nolikumu pilsētas vēlētāju sapulce ievēlēja pilsētas domi, kas izveidoja savu izpildorgānu - pilsētas valdi, ko vadīja pilsētas galva. Pēc maksājamo nodokļu lieluma vēlētāji tika iedalīti 3 kūrijās. Katra kūrija ievēlēja 1/3 domnieku. Svarīgākos domes lēmumus vajadzēja apstiprināt gubernatoram vai iekšlietu ministrijai.

80. gadu beigās tika veikti vairāki pasākumi 1877.g. Baltijas pilsētās pieļauto izņēmumu likvidācijai. 1889 aizliedza vācu valodas lietošanu pilsētu pašvaldību iekšējā lietvedībā.

Jaunu kārtību pilsētu pārvaldē atnesa kontrreforma jeb 1892.g. Krievijas pilsētu nolikums (tas gandrīz nemainīts palika spēkā līdz 1917). Galvenās izmaiņas bija: vēlētāju skaita samazināšana un valdības iestāžu kontroles palielināšana. Vēlētāju iedalījumu kūrijās likvidēja. Vēlēšanu tiesības pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 100 tūkst. (arī Rīgā) tika atzītas tikai personām, kuru nekustamais īpašums bija ne mazāks par 1500 rbļ. vērtību, kā arī 1. un 2. kategorijas saimniecisko uzņēmumu īpašniekiem. Līdz ar to vēlēšanu tiesības Rīgā ieguva 2371 cilvēks jeb 0,9% rīdzinieku. Pirmās vēlēšanas pēc jaunajiem noteikumiem Rīgā notika 1893 III.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012