Atbildes, kuras tu meklē

Saimnieciskā dzīve
Iedzīvotāju sociālie slāņi
Pilsētas un novadi


13. - 16. gs.

Rīgas ģildes

Pilsoņu apvienības jeb brālības. 13. gs. Rīgas pilsoņu ārējie ienaidnieki - vēl nepakļautās vietējās tautības, ordenis un bīskapi, kā arī tā laika Eiropas pilsētu tradīcijas mudināja pilsoņus apvienoties garīgās militārās un saviesīgās brālībās jeb ģildēs. Rīdzinieka sabiedriskā dzīve pilsētā toreiz nebija iedomājama ārpus šādas brālības. Ģildes rūpējās par savu biedru izpirkšanu no gūsta, ja tam gadījās tur nokļūt, kā arī par karā kritušo un bez apgādnieka palikušo piederīgo atbalstīšanu, svētku un dzīru rīkošanu. Katrai ģildei bija savi statūti jeb šrāgas, kas reglamentēja biedru tiesības un pienākumus. Tā kā Rīgas kā viduslaiku Eiropas tipa pilsētas veidošanās notika saistībā ar krusta karu, sākumā visām brālībām bija garīgs raksturs. To apliecina Rīgas senāko ģilžu nosaukumi - Svētā Krusta brālība (vēlāk Svētā Gara brālība), Svētā Krusta un Trīsvienības brālība, Svētās Jaunavas brālība, Svētā Jāņa brālība. Domājams, ka šajās brālībās rīdzinieki apvienojās neatkarīgi no nodarbošanās. Senāko Rīgas brālību jeb ģilžu vēsture avotu trūkuma dēļ ir ļoti neskaidra.

14. gs. vidū un 2. pusē apstākļi mainījās. Tirgotāji apvienojās Lielajā ģildē, bet amatnieki - Mazajā ģildē. Vienlaikus Rīgā pastāvēja vēl viena tirgotāju brālība - melngalvji, kas apvienoja neprecētos ārzemju tirgotājus. Rīgas vēsturē zināmi vairāki abu ģilžu konflikti. 15. gs. asas domstarpības radās alus darīšanas monopola dēļ. Reizēm izcēlās strīds starp ģildēm no vienas puses un Rīgas rāti no otras puses. Rīgas ģilžu nozīme pieauga reformācijas laikā 16.gs. 1.pusē, kad rāte arvien biežāk pieaicināja ģildes pilsētai svarīgu un strīdīgu jautājumu lemšanā.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012