Atbildes, kuras tu meklē
Rīgas stiklinieku cunftes kauss
Viduslaiku amatnieks - kurpnieks

Saimnieciskā dzīve
Iedzīvotāju sociālie slāņi
Pilsētas un novadi


14.-20. gs.

Rīgas cunftes

Viena amata vai radniecīgu amatu meistaru apvienības. Izveidojās 14. gs. un kopā ar ģildēm ieņēma nozīmīgu vietu pilsētas saimnieciskajā dzīvē. Pirmā zināmā cunfte Rīgā bija zeltkaļu cunfte, kuras statūti jeb šrāgas tika apstiprinātas 1360. Vēlāk apstiprināja arī kalēju, vadmalnieku, mucenieku, mūrnieku, maiznieku un citu amatu apvienību štrāgas. No 14.-15. gs. Rīgā pavisam saglabājušies 12 cunfšu statūti, 16. gs.-18.

Cunftē ietilpa amata meistari ar savām ģimenēm, zeļļiem un mācekļiem. Tomēr tikai meistariem bija tiesības piedalīties šrāgas izstrādē un vēlēt cunftes vecāko - eltermani, kas pārstāvēja cunfti Mazajā ģildē (izņemot zeltkaļus). Meistari vēlēja arī eltermaņa piesēdētājus, kasieri, cunftes dzīru pārzini un citas amatpersonas. Cunftēs pastāvēja stingra iekšējā kārtība un disciplīna; arī darba noteikumi tika reglamentēti. Par šrāgu pārkāpšanu draudēja naudas sods vai izslēgšana no cunftes. Līdz ar to meistars zaudēja arī tiesības nodarboties ar amatu Rīgas robežās. Mazinoties garīgo brālību nozīmei 14. gs., cunftes pārņēma arī ģilžu svarīgākās sociālās funkcijas - savu nelaimē nonākušo biedru aprūpi.

Meistariem un zeļļiem cunftē nebija vienlīdzīgas tiesības, tāpēc savu interešu aizstāvībai zeļļi dibināja savas brālības. Tomēr zeļļiem bija aizliegts noturēt savas brālības sēdes bez meistara klātbūtnes. Zeļļu brālības kases atslēgas atradās meistara pārziņā.

Jaunajos laikos cunftes sāka traucēt un kavēt pilsētas saimniecisko attīstību, jo viens no cunfšu uzdevumiem bija konkurences novēršana. 1866 ar likumu "Par amatniecības un rūpniecības brīvību" cunfšu monopolu Rīgā atcēla. Kā brīvprātīgas amatnieku organizācijas cunftes Latvijā darbojās līdz 1936.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012