Atbildes, kuras tu meklē

Likumdošana un tiesības
Pilsētas un novadi


1621-1917

Rīgas guberņa

Teritoriāla vienība, izveidota divreiz. Pirmoreiz - Zviedrijas iekarotajā Vidzemē, un to reizēm sauca arī par Vidzemes guberņu vai Zviedru Vidzemi. Tajā ietilpa Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apriņķis, no 1660 arī Roņu sala. Apriņķi Vidzemē sīkāk bija iedalīti pilsnovados, no 17.gs.2.puses - draudzēs un muižās. Guberņu pārvaldīja ģenerālgubernators. Ziemeļu kara laikā 1710 gandrīz pēc gadu ilgas Rīgas blokādes pilsēta un guberņa nonāca krievu rokās. Ar cara ukazu 1713 VII guberņa tika nodibināta otrreiz. Par tās administratīvo centru kļuva Rīga. Sākumā jaunajā guberņā ietilpa Vidzemes un Smoļenskas zemes (pēdējās gan 1719 atdalīja), tad Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Sāmsalas apriņķiem 1722 pievienoja Tērbatas, no 1783 arī Slokas apriņķi. Pēc tam guberņas robežas būtiski vairs nemainījās. 1783 guberņu pārdēvēja par Rīgas vietniecību, bet 1796 ar cara Pāvila I ukazu atjaunoja Vidzemes guberņas nosaukumu. Ar šādu nosaukumu tā pastāvēja līdz 1917. No 1819 guberņas apriņķus iedalīja pagastos (pagasts Baltijā) un muižās.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012