Atbildes, kuras tu meklē
Janovsku fabrika Viļānos
Heses korķu fabrikas strādnieces
Liepājas eļļas fabrikas degšana

Saimnieciskā dzīve
Pilsētas un novadi


19.gs.

Rūpniecība

Rūpnieciskās ražošanas apvērsums, kas Latvijā bija sācies 19.gs. 30.gados, turpinājās vēl 19.gs. 2. pusē. Manufaktūras nomainīja fabrikas. 1847 Rīgā 14 uzņēmumos jau darbojās tvaika mašīnas un tvaika katli, lai gan pārsvarā vēl saglabājās roku darbs. 19.gs. 40.gados Strazdumuižas tekstiluzņēmumā darbojās 2 tvaika mašīnas, 1848-1849 Līgatnes papīrrūpniecības uzņēmums uzstādīja pirmo mašīnu. Vienlaikus notika ražošanas un darbaspēka koncentrācija lieluzņēmumos (1864.g. 9 uzņēmumos bija 200 un vairāk strādnieku; ražoja 41,3% rūpnieciskās produkcijas).

Rūpniecības izaugsme radīja izmaiņas arī sabiedrības ekonomiskajās attiecībās. Pieauga strādnieku īpatsvars pilsētu iedzīvotāju vidū.

Galvenais rūpniecības centrs Latvijā bija Rīga (1834 bija 33 fabrikas ar 1593 strādniekiem, 1860-89 fabrikas ar 6134 strādniekiem). 1.vietā izvirzījās tekstilrūpniecība, kur darbojās 8 uzņēmumi, no kuriem lielākie bija Pihlavas kokvilnas fabrika ar 782 strādniekiem, Šepera kokvilnas fabrika(500) un Tilo fabrika (Zasulauka manufaktūra; 420 strādnieki). 2.vietā atradās tabakas rūpniecība. Līdz dzelzceļa izbūvei galvenais produkcijas noieta tirgus bija Baltija, bet pēc tā atklāšanas Rīgā saražotās preces izveda uz Poliju, Baltkrieviju un Krievijas iekšzemi. Pārējās Baltijas guberņu pilsētās rūpniecība bija mazāk attīstīta. Kurzemē - Liepājā un Ventspilī darbojās kuģu buvētavas, 1840 Liepājā darbu sāka kaulu miltu fabrika (slēgta 1847, vēlāk tās vietā ierīkoja čuguna lietuvi). Liepājas kuģu būvētavā 10 gados (1848-1857) uzbūvēja 48 kuģus. Rūpnieciski uzņēmumi radās arī lauku muižās. To galvenais ražošanas produkts bija degvīns (Vidzemes rūpniecībā degvīns bija 10%, Kurzemē 50% produkcijas). Tā kā Latgalē joprojām pastāvēja dzimtbūšana, tur saglabājās arī dzimtbūtnieciskās manufaktūras. 1882-1883 rūpniecība pārdzīvoja krīzi, un tās ražošana samazinājās, dažreiz pat apsīka. Pēc krīzes pārvarēšanas Baltijas rūpniecībā strauji attīstījās uzņēmumi, kuros līdzīpašnieki bija vairāku valstu pārstāvji. 1890 Latvijas rūpniecībā strādāja ap 25,5 tūkst. cilvēku (Vidzemē- 18,8 tūkst., Kurzemē- 4,9 tūkst., Latgalē- 1,8 tūkst.). Par galvenajām rūpniecības nozarēm bija kļuvušas kokapstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve, ķīmijas rūpniecība un pārtikas rūpniecība. Gadsimta beigās pieauga Latvijas ostu nozīme ne tikai vietējo ražojumu, bet visas Krievijas impērijas preču eksportā un importā (tirdzniecība).

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012