Atbildes, kuras tu meklē
Sudraba denārijs no Kazemnieku depozīta
Romiešu bronzas monēta - sestercijs

Saimnieciskā dzīve


1.gs 2.puse pr. Kr.-13.gs.

Senākās monētas Latvijas teritorijā

Visagrākie droši zināmie metāla naudas atradumi Latvijas teritorijā ir romiešu monētas. Ir ziņas arī par antīkās Grieķijas monētu atradumiem, bet pagaidām maz ticamas. Droši zināmas Grieķijas monētas atrastas Lietuvas arheoloģiskajos izrakumos.

Latvijas agrā dzelzs laikmeta arheoloģiskajās liecībās zināmas ~ 500 romiešu monētas. Tās atrastas samērā vienmērīgi visā Latvijā, tomēr visvairāk DR daļā un gar Daugavu gan depozītos, dzīvesvietās, kapulaukos (Mazkatužu kapulauks), gan kā savrupatradumi. Atrasto monētu lielākā daļa attiecas uz 2-4.gs. pēc Kr., tikai dažas kaltas 1.gs. pēc Kr. Šīs monētas atrastas depozītos kopā ar vēlāka laika monētām, kas liecina, ka tās Latvijas teritorijā ieplūdušas vēlāk. Pati senākā romiešu monēta ir Marka Agripas (31-12.g.pr.Kr.), vēlākā - imperatora Arkādija (395-408.g. pēc. Kr.) laikā kaltā monēta. Latvijas teritorijā monētas nonākušas pa dzintara ceļu, visbiežāk tā bijusi sīknauda - bronzas sesterciji, dupondiji, kvadransi, retāk - sudraba denāriji.

Sākot ar 9.gs. 2. pusi Latvijas teritorijā nonākušas arī Austrumu sudraba monētas - ~3 gr. smagie dirhēmi, kas arheoloģiskajos izrakumos atrasti līdz 11. gs. sākumam.

Latvijas teritorijā atrasti 2343 dirhēmi, kas laikā starp 698 - 699 un 1012 - 1013 kalti > 40 Vidusāzijas, Mazāzijas, tagadējās Irānas, Sīrijas, Irākas u.c. valstu pilsētās. Visbiežāk atrastas 10.gs. 1. pusē kaltās monētas. Dirhēmi Latvijā nokļuvuši gan pa Volgas-Daugavas ūdensceļu, gan no R caur Gotlandi un atrasti gk. depozītos, arī pilskalnos, apmetnēs kapulaukos kā kapu piedeva.

Atrastas arī 24 Bizantijas impērijā 10 - 12.gs. kaltās monētas, bet sākot ar 10.gs. beigām, atrastas arī Rietumeiropā kaltās sudraba monētas - ~ 1gr. smagie sudraba denāri. Lielākā daļa Latvijas teritorijā atrasto denāru datējama ar 11.gs. 20-50. gadiem, kad šā tipa monētas ieplūdušas visintensīvāk. Pirmo vietu Rietumeiropas monētu vidū ieņem vācu monētas, kas kaltas Frankonijā, Frīzijā, Piereinas un Bavārijas pilsētās. Nedaudz mazāk atrastas angļu un dāņu monētas. Pavisam iegūti ~ 3tūkst. 10-12.gs. denāru. Arheoloģiskajos atradumos nereti bijuši arī denāru atdarinājumi, kas, iespējams, kalti uz vietas.

Senākās monētas kalpoja gk. kā metāla izejmateriāls, rotaslietas vai arī kā svara sudrabs maiņas attiecībās. Iespējams, ka vēlajā dzelzs laikmetā tās varēja būt arī maksāšanas līdzeklis (piem. arheologs V.Urtāns atzinis, ka Latvijas teritorijā caunāda varēja maksāt 2 dirhēmus, vāverāda - pusdirhēmu, bet zaļā stikla krellīte - vienu dirhēmu).

Pirmās monētas, kas kaltas Latvijas teritorijā kaltās monētas, parādījās 13.gs. sākumā, kad bīskaps Alberts 1211.g. Gotlandes tirgotājiem piešķīra privilēģiju kalt monētas Rīgas bīskapijā. Uzskata, ka šīs pirmās monētas ir brakteāti - plānas vienpusējas sudraba skārda monētas ar shematisku bīskapa attēlu.

Izmantotā literatūra:

  1. Berga T. Numismātika par Latvijas senatni. R., 1992 Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. R., 1995

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012