Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Kari un nemieri


1502

Smoļinas kauja

Notika 1502.13.IX starp Livonijas un Krievijas armiju pie Smoļinas ezera netālu no Pleskavas. Uzzinājis, ka Maskavas lielkņazs Ivans III pulcina krievu un tatāru spēkus un gatavojas lielam uzbrukumam, Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs ar savu karaspēku pirmais pārgāja robežu un sākumā apmetās Pleskavas tuvumā, bet pēc tam devās ienaidniekam pretī un sastapa to pie Smoļinas ezera. Domājams, ka kaujā piedalījās ap 18 tūkst. vīru no Krievijas puses un ap 5 tūkst. livoniešu. Šai karagājienā piedalījās arī daudz latviešu, to starpā arī kuršu ķoniņš A.Peniķis, kas vadīja pats savu pulku un vēlāk kā atzinību par varonību kaujas laukā no Pletenberga saņēma lēnī jaunu zemes gabalu. Kauja ritēja ar mainīgām sekmēm un beidzās ar livoniešu uzvaru. Tomēr livonieši un viņu zirgi bija tā noguruši, ka nespēja vairs vajāt bēgošo pretinieku. 3 dienas Pletenbergs nogaidīja kaujas laukā, lai pārliecinātos, ka krievi neatgriezīsies, un tad devās atpakaļ uz Livoniju. Kaujā bija krituši ap 8 tūkst. Krievijas karavīru. Uzvarai bija sevišķi liela nozīme Livonijas pastāvēšanā, jo tā uz 50 gadiem apturēja krievu spiešanos uz rietumiem Livonijas landtāgs nolēma katru gadu 13.IX šo uzvaru svinēt un atgādināt.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012