Atbildes, kuras tu meklē
Spilves kauja

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Pilsētas un novadi


1701

Spilves kauja

Notika Pārdaugavā Spilves pļavās Ziemeļu kara laikā starp sakšu, vācu un zviedru karaspēku. Gar Daugavas malu līdz pat Katlakalnam sakši sava karavadoņa Augusta II Stiprā vadībā bija izvietojuši palisādēm nostiprinātas artilērijas baterijas. Sevišķi nocietināta bija Lucavsala, kas sargāja Daugavas pāreju. Zviedru novērotāju postenis Rīgas Doma tornī sekoja pretinieka rīcībai Daugavas otrā krastā. Rīgas rātei tika uzdots izveidot no pilsētas vienkāršajiem ļaudīm 1 tūkst. vīru lielu vienību un uzdot pārcēlājiem, zvejniekiem un strūgu vīriem būt gatavībā palīdzēt zviedriem pārcelties pāri Daugavai. 1701.9.VII rītausmā zviedru spēki karaļa Kārļa XII vadībā apstājās netālu no Rīgas. Karotāji bija ieradušies speciālās liellaivās ar augstiem paceļamiem un nolaižamiem bortiem. Rīdzinieki aizkūpināja sagatavotos salmus Daugavas krastā un dūmu aizsegā zviedri 4 reizes uzbruka sakšu spēkiem. Daugavas otrā krastā divu stundu laikā sakšu spēki tika sašķelti 2 daļās. Mazākā daļa aizbēga uz Daugavgrīvas cietoksni un tur noturējās līdz decembrim, bet pārējie, zviedru vajāti, bēga gar Daugavu uz augšu. Lucavsalas aizstāvji ~400 krievu karavīru, kas bija sakšu sabiedrotie, nonāca ielenkumā un krita kaujā. No rīdziniekiem sakomplektētās vienības piedalījās arī turpmākajās kaujās (1701-1702) un vēlāk gāja bojā Igaunijā cīņās pret B.Šeremeteva vadītajiem krievu spēkiem.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012