Atbildes, kuras tu meklē
Latvijas SPR ģerbonis
Latvijas SPR naudaszīmes
Stučkas valdības locekļi pie valdības ēkas
Demonstrācija Rīgā. 1919.1.V

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Likumdošana un tiesības


1918-1920

Stučkas valdība

Pēc Brestas miera līguma anulēšanas, 1918.13.XI boļševistiskā Krievija centās atgūt karā zaudētās cariskās Krievijas teritorijas un nodibināt tur padomju varu. 1918.29.XI Ļeņins uzdeva sarkanarmijai visiem spēkiem atbalstīt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas lielinieku izveidotās pagaidu padomju valdības. Latvijas Pagaidu padomju valdība ar Pēteri Stučku priekšgalā tika izveidota 1918.4.XII Maskavā.

Sarkanās armijas daļas, kurās ietilpa Latviešu strēlnieku padomju divīzija (latviešu strēlnieki Krievijā), 1918.25.XI ienāca Latgalē un ātri virzījās uz priekšu, nesastopot nozīmīgu pretestību. Pēc Baltijas landesvēra un dzelzsdivīzijas sakāves pie Inčukalna 1918/1919 gadu mijā, 3.I latviešu strēlnieki ienāca Rīgā un nākošajā dienā tur ieradās arī P. Stučkas valdība. Sarkanarmija turpināja uzbrukumu. Padomju vara tika nodibināta gandrīz visā Latvijā, izņemot nelielu teritoriju ap Liepāju.

1919.13-15.I Rīgā Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju 1. kongress pasludināja Latviju par Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku (LSPR), pieņēma jaunu konstitūciju pēc Padomju Krievijas parauga un apstiprināja valdību ar P. Stučku priekšgalā. Valdībā bija D. Beika, J. Daniševskis, R. Endrups, J. Lencmanis, K. Pētersons, J. Šilfs (Jaunzems) u.c. Jaunā valdība tūlīt sāka īstenot sociālistisko pārveidojumu programmu. Padomju Krievijas valdība atzina LSPR neatkarību 1918.22.XII, t.i., vēl pirms tā tika proklamēta. Par spīti sākotnējiem panākumiem un iedzīvotāju atbalstam padomju vara Latvijā radīja vilšanos tās atbalstītājos un P. Stučkas valdības stāvoklis strauji pasliktinājās. 1919 I beigās uzbrukumu Kurzemē sāka Baltijas landesvērs, 1919 II - Vidzemē Igaunijas armija, kurai vēlāk pievienojās Ziemeļlatvijas brigāde (Latvijas armija). Rīdigera fon der Golca karaspēks pārrāva fronti un 1919.22.V iebruka Rīgā. Sarkanarmija atstāja Vidzemi un atkāpās uz Latgali. P. Stučkas valdība sākumā pārcēlās uz Veļikijie Lukiem, bet 1919.11.VII atgriezās Latvijā un darbojās Rēzeknē. 1919 VI P. Stučkas valdībai padotās sarkanarmijas vienības pārformēja un nosauca par Rietumu frontes 15. armiju. 1919 IX šīs armijas Latviešu strēlnieku divīziju un citas daļas no Latvijas pārcēla uz Krievijas Dienvidu fronti. Latvijas armija, Baltijas landesvērs un Polijas armijas vienības 1920.3.I pārgāja uzbrukumā Latvijas Austrumu frontē un atbrīvoja Latgali. 1920.13.I P. Stučkas valdība darbību izbeidza. 1920.1.II tika noslēgts pamiera līgums ar Padomju Krieviju, bet 11.VIII parakstīts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012