Atbildes, kuras tu meklē
Tērvetes pilskalna nocietinājumi
Māla apmetuma fragmenti ar stabulētāja tēlu

Saimnieciskā dzīve
Kultūra
Pilsētas un novadi


1.gt. pr. Kr. - 13.gs. pēc Kr.

Tērvetes pilskalns

Nocietināta zemgaļu dzīvesvieta Dobeles rajona Tērvetes pagastā, Tērvetes upes labajā krastā; apdzīvots 1.gt. pr. Kr.- 13.gs. pēc Kr. Arheoloģiskajos izrakumos (1954-1960; vad. E.Brīvkalne, F.Zagorskis) konstatēts, ka visintensīvāk pilskalns izmantots vēlajā dzelzs laikmetā. Pilskalna piekājē atradusies ~9,5ha liela senpilsēta. Atsegts 2-7,2m biezs kultūrslānis, guļbūves dzīvojamās un saimniecības ēkas ar koka grīdu vai māla klonu. Atrastas 3966 senlietas, kas sniedz ieskatu par zemgaļu dzīvi vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā. Nocietinājumu sistēmu veidoja 7-8m augsts valnis A pusē un grāvis. Aizsardzības iespējas uzlaboja pilskalna dalījums 2 daļās - priekšpilī un pilskalnā. 11-13.gs. pilskalns ievērojami paplašināts un nocietināts ar guļkoku sienu un torņiem.

Tērvetes pilskalns bija Rietumzemgales saimnieciskās un administratīvi politiskās dzīves centrs. Tajā dzīvojuši 13.gs. hronikās minētie zemgaļu valdnieki Viestarts un Nameisis. 1271-1272 pilskalnu ieņēma Livonijas ordenis, bet 1279.g. zemgaļi to atguva. Pēc tam, kad netālu no Tērvetes ordenis uzcēla Svētkalna pili, 1286.g. zemgaļi savu dzīvesvietu nodedzināja un atkāpās uz Rakti Lietuvā.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012