Atbildes, kuras tu meklē
K.Ulmanis
K. Ulmaņa uzruna tautai
K.Ulmanis meža dienās
K.Ulmaņa uzruna
K.Ulmaņa personiskā emblēma
Aizsargu parāde

Politiskās attiecības
Personālijas


1877-1942

Ulmanis Kārlis

Latvijas Republikas Valsts un Ministru prezidents. Dzimis 1877.4.IX Jelgavas apriņķī Bērzes pagasta Pikšās. Studējis lauksaimniecību Cīrihē un Leipcigā, vēlāk Nebraskas universitātē (ASV). 1902 Bērzē noorganizēja pirmos piensaimniecības kursus Latvijā. 1905 bija Kauguru Lauksaimniecības biedrības lopkopības instruktors un žurnāla "Lauksaimnieks" redaktors. Pēc 1905. gada revolūcijas tika apcietināts un ieslodzīts Pleskavas cietumā. 1906 emigrēja, no 1907 dzīvoja ASV, 1913 atgriezās Latvijā. 1914-1916 bija žurnāla "Zeme" redaktors.

1. pasaules kara laikā darbojies Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā un bēgļu organizācijās. 1917 IV ievēlēts par Vidzemes guberņas vicekomisāru. Latviešu zemnieku savienības izveidošanas iniciators un vadītājs. Piedalījies Demokrātiskā bloka un Latvijas Tautas padomes izveidošanā un darbā. Satversmes sapulces un 1.-4. Saeimas deputāts. Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents (1918.18.XI-1921 VI), Ministru prezidents (1925 XII-1926 V; 1931 III-XII; 1934 III-1936 IV), ārlietu ministrs (1918 XI-1919 VI; 1926 V-XII; 1931 III-XII; 1934 III-1936 IV), kara ministrs (1919 X-1920 VI), apgādības ministrs (1918 XI-1919 XII), zemkopības ministrs (1918 XI-XII; 1919 VII-IX). Žurnāla "Baltijas Lauksaimnieks" redaktors (1921-1938).

1934, būdams Ministru prezidents un ārlietu ministrs, K.Ulmanis izdarīja 15.maija valsts apvērsumu un nodibināja autoritāru režīmu. 1936 IV-1940.20.VI bija Valsts un Ministru prezidents, līdz 1940.21.VII - Valsts prezidents. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. 1940.22.VII deportēts uz PSRS Stavropoles novadu un nometināts Vorošilovskā (tagad Stavropole). 1941.5.VII apcietināts un ieslodzīts Vorošilovskas cietumā.

Miris 1942.20.IX Krasnovodskas cietumā Turkmēnijā. Kapa vieta nav zināma.

K. Ulmaņa dzimtajās mājās Pikšās 1993 atvērts memoriālais muzejs.

Izmantotā literatūra:

  1. Andersons E. Četri prezidenti: Kārlis Ulmanis // Latvijas vēsture. 1993, 2
  2. Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā. Dok. un materiāli. R., 1994.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012