Atbildes, kuras tu meklē
Lielais Valsts ģerbonis
Pirmais neoficiālais LR ģerbonis

Politiskās attiecības
Kultūra


no 1921 (ar pārtraukumiem)

Valsts ģerbonis

1921.15.VI Satversmes sapulce apstiprināja Latvijas Republikas lielo valsts ģerboni. Viens no priekšlikumiem tā izveidei bija par pamatu ņemt saules motīvu. Taču vairākums atbalstīja tradicionālo ģerboņa formu, kurā tiktu saglabāts arī saules motīvs. Lielā ģerboņa augšmalā no zila laukuma paceļas uzlecošas zelta saules puse. Vairoga apakšā labajā pusē uz sudrabaina lauka novietots sarkans lauva, kas simbolizē Kurzemi un Zemgali, bet kreisajā pusē uz sarkana laukuma - sudraba grifs ar zobenu, kas simbolizē Vidzemi un Latgali. Ir arī mazais valsts ģerbonis - vairogs ar sauli, lauvu un grifu, bet virs tā trīs zvaigznes.

Valsts ģerboni pārtrauca lietot pēc Latvijas okupācijas 1940 VI. To atjaunoja 1990.15.II. Lielo valsts ģerboni lieto Valsts prezidents un viņa pilnvarotās iestādes, bet mazo - pārējās amatpersonas un valsts iestādes, kurām ir tiesības uz savu valsts zīmogu.

Izmantotā literatūra:

  1. Stradiņš J. Trešā atmoda. R., 1992.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012