Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Likumdošana un tiesības


1906-1917

Valsts dome

Vēlēts pārstāvniecības orgāns ar ierobežotām likumdošanas tiesībām Krievijas impērijā. 1905. gada revolūcijas vēriens piespieda Nikolaju II izdot rīkojumu par Valsts domes sasaukšanu (23.IV/6.V). Domes uzdevumos ietilpa vienīgi likumprojektu apspriešana, likuma spēku tie ieguva tikai pēc tam, kad tos apstiprināja Valsts padome un cars.

Pavisam tika sasauktas 4 Valsts domes:

Valsts dome - 1906.27.IV/10.V-8/21.VII;

Valts dome - 1907.20.II/5.III-2/15.VI;

Valsts dome - 1907.1/14.XI-1912.9/22.VI;

Valsts dome - 1912.15/28.XI-1917.6/19.X.

1. un 2. Valsts domi cars atlaida pirms termiņa beigām. 1907.3/16.VI tika mainīts vēlēšanu likums. Latvijas sociāldemokrāti (Latvijas Sociāldemokrātijas pirmsākumi) aicināja 1.Valsts domes vēlēšanas boikotēt. Šajā domē Vidzemi un Kurzemi pārstāvēja Jānis Čakste, F. Grosvalds un vēl 4 deputāti. 2.Valsts domes vēlēšanās sociāldemokrāti piedalījās. Sociāldemokrāts J. Ozols iesniedza domei 2 ziņojumus par spīdzināšanām policijas iecirkņos un par soda ekspedīciju zvērībām Baltijā. Izvērsās asa diskusija.

4.Valsts domes deputāti J. Goldmanis un J. Zālītis 1. pasaules kara laikā panāca atļauju latviešu nacionālo vienību izveidošanai Krievijas armijā (latviešu strēlnieku bataljoni).

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012