Atbildes, kuras tu meklē
"Vecākās atskaņu hronikas" fragments

Kultūra


13.gs.

Vecākā atskaņu hronika   (arī Rīmju hronika) 

Pēc Indriķa hronikas otrs nozīmīgākais vēstures avots par krusta kariem Baltijā 13.gs. ir Vecākā atskaņu hronika, kas pieskaitāma tā sauktajai bruņinieku galda literatūrai, ko lasīja priekšā ordeņa brāļiem ēdienreizēs. Tās uzdevums bija, stāstot par Livonijas ordeņa bijušajiem panākumiem, vairot krustnešos tieksmi pēc jauniem varoņdarbiem.

Hronika sarakstīta vidusaugšvācu valodā drīz pēc 1290, tās autors bijis kāds nezināms Livonijas ordeņa brālis. Hronikā vēstīts par laiku no apmēram 1143 līdz 1290. Galvenā uzmanība pievērsta Livonijas ordeņa kaujām ar vietējām tautām, sevišķi zemgaļu cīņam pret krustnešiem, kuršu pakļaušanai un zemgaļu pakļaušanai. Pieminēts arī zemgaļu uzbrukums Rīgai (1287). Lai gan hronika pauž ordeņa krustnešu intereses, tās autors reizēm slavinājis arī vietējo tautu karavīru drošsirdību un cīņas māku.

Kaut arī daļēji hronika balstīta uz pirmavotiem (izmantoti ordeņa mestru apraksti, kaujās kritušo bruņinieku saraksti un citi dokumenti no ordeņa arhīva) un tiešiem vērojumiem, faktu ziņā tā ir daudz skopāka par Indriķa hroniku. Hronika sarakstīta vācu valodā pantos, bet tās metrika ir neveikla un tai ir maz kopēja ar dzeju.

Latviski Vecākā atskaņu hronika izdota J.Krīpēna tulkojumā ("Rīmju hronika", 1893), J.Saivas atdzejojumā (1936, 1993²).

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012