Atbildes, kuras tu meklē
Ziemassvētku kauju shēma
Latviešu strēlnieki Ložmetējkalnā
Ziemassvētku kaujās kritušie latviešu karavīri

Kari un nemieri


1916-1917

Ziemassvētku kaujas

Notika 1916.23-29.XII/1917.5-11.I Rīgas rajonā Krievijas 12.armijas uzbrukuma operācijas ietvaros ar mērķi piespiest Vācijas karaspēku atkāpties aiz Lielupes. Operācijā tika iesaistīti 1. un 2. latviešu strēlnieku brigādes (latviešu strēlnieku bataljoni) un Sibīrijas strēlnieku pulki. Galvenā trieciena iecirknī 12.armijai bija spēku pārsvars(~4:1, lielgabalu - ~2:1). Taču operācija bija nemākulīgi organizēta. Karavīriem vajadzēja doties uzbrukumā bez artilērijas atbalsta, nebija rezervju. Stāvokli pasliktināja sevišķi nelabvēlīgie laika apstākļi. Naktī pirms uzbrukuma sākās spēcīgs sniegputenis, pēc tam sāka smidzināt lietus, vēlāk temperatūra strauji pazeminājās līdz - 25(C dienās un līdz - 35(C naktīs.

Latviešu strēlnieku daļām bija uzdots sasniegt Lielupi iecirknī no Kalnciema līdz Klīves pusmuižai. Taču 4-5 st. pēc uzbrukuma sākuma strēlnieki tika līdz Skandaļiem un tālāk nokļūt neizdevās. 25.XII/7.I sīvā cīņā ar pretinieku tika ieņemts Ložmetējkalns. Karavīri cīnījās varonīgi un guva uzvaru, tomēr ar pārāk lieliem zaudējumiem. Jau pēc pirmās dienas kļuva skaidrs, ka bez papildspēkiem šo operāciju nevarēs veikt, taču 12.armijas pavēlniecība, visu uzmanību veltot vācu nocietinājumu 1.līnijas pārraušanai, tālāko rīcību nebija izplānojusi un uzbrukums apsīka. Cīņu turpināja vienīgi latviešu strēlnieki, kuriem bija solīts, ka uzbrukums turpināsies ar mērķi ieņemt Jelgavu un atbrīvot Kurzemi. Strēlnieku daļas kā strups ķīlis bija iespiedušās pretinieka spēku izvietojumā. Abām brigādēm kauju laikā bija lieli zaudējumi un tās bija izvārgušas. Aukstumā brūces stiprāk asiņo un katrs nopietnāks ievainojums kļuva bīstams dzīvībai (5 cīņu dienās bija zaudēti 980 kritušo un 3839 ievainoto, 614 bez vēsts pazudušo).

Ienaidnieks diendienā turpināja intensīvu artilērijas apšaudi. Savukārt krievu smagie lielgabali gk. klusēja, jo trūka munīcijas. 1917.10/23.I pēc spēcīgas artilērijas uguns vācu karaspēks pārgāja pretuzbrukumā. Asiņainās kaujas turpinājās līdz 22.I/4.II. Vācijas karaspēks atguva zaudēto ķīli un pārtrauca uzbrukumu. Šajās ziemas kaujās latviešu strēlnieki pavisam zaudēja ~ 9 tūkst. kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo. Milzīgie zaudējumi, kas izrādījās veltīgi, radīja strēlniekos bezcerību, noskaņojot tos pret armijas pavēlniecību. Smagās kaujas plaši atbalsojās 12. armijas aizmugurē. Civiliedzīvotājiem kļuva zināms par plānoto Jelgavas ieņemšanu un šīs operācijas bēdīgo iznākumu. Tas viesa iedzīvotājos neticību cara ierēdņiem un valdībai.

Izmantotā literatūra:

  1. Bērziņš V. Latvija pirmā pasaules kara laikā. R., 1987
  2. Latviešu strēlnieki - drāma un traģēdija. R., 1995.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012