Atbildes, kuras tu meklē

J. Ivanova 4. simfonija Atlantīda. 1. daļas Leģenda galvenā partija

Jāņa Ivanova Ceturtā simfonija Atlantīda mibemol minorā (1941) sākotnēji iecerēta kā skatuvisks uzvedums ar baleta ainām un gaismas partitūru (Ivanovam bija krāsu dzirde), kara apstākļos pabeigta kā programmatiska simfonija trīskāršam orķestra sastāvam ar sieviešu kora izmantojumu otrajā daļā. Seno ēģiptiešu leģendas Platona pierakstos stāsta par senās zemes bojāeju, Dievu liktenīgo lēmumu nespēj izmainīt ne daiļo okeanīdu dziedājums, ne vīru rituāldejas. Otrā pasaules kara sākumā traģiskā cilvēku bezspēcība iznīcinošas varas priekšā apliecināja komponista ieceres aktualitāti. Pirmā daļa Leģenda risināta spriegā sonātes formā. Galvenā partija ir Atlantīdas tēma ar stīgu instrumentu siltu skanējumu un jautājošu lielās sekstas intonāciju. Blakus partija pastiprina austrumniecisko kolorītu ar mainīgu ritmisko zīmējumu un tematiski daudzslāņainu faktūru. Dramatiskajā, viļņveidīgajā izstrādājumā galvenā tēma tembrāli variējas, reprīzes sākumā saduras ar Dieva dusmu tēmu un pirmās daļas beigās vairs izskan tikai tās sākuma motīvs saksofona solo.

© Anita Miķelsone. Izdevniecība Musica Baltica, 2005.
Skatīt arī: