Atbildes, kuras tu meklē
Baltā vītola zari: ar lapām (1) un ziediem (2)
Baltais vītols

Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes


vītoli (Salix) — vītolu dzimtas (Salicaceae) ģints. Vasarzaļi divmāju koki un krūmi. Krūmveida Ljā sauc par kārkliem. Pumpuri ar 1 zvīņu. Lapas veselas, parasti pamīšas. Pielapes nobirst vai saglabājas. Ziedi bez apziedņa, sakopoti stāvās, retāk nokarenās spurdzēs (vīrišķo ziedu spurdzes ir pūpoli). Zied pirms lapu plaukšanas vai reizē ar to. Apputeksnē kukaiņi. Auglis — pogaļa. Sēklas ļoti sīkas, bez endosperma, ar matiņu pušķi. Ienākas V b.—VI sāk. (šķetrai — rudenī), dīgtspēju zaudē 2 nedēļu laikā. Labi nektāraugi. Ljā konst. 19 s., no tām 3 s. — baltais (S.alba), smaillapu (S.acutifolia) un trauslais (S.fragilis) — ir dārzbēgļi un mežos parasti nav sastopami. Koki ir arī šķetra (S.pentandra), kas mežos aug pa atsevišķiem eks., un blīgzna (S.caprea), kas samērā bieži sastopama dažāda tipa mežos. Kārkli ļoti bieži un lielās audzēs aug upmalās, izcirtumos, grāvmalās, krūmājos. Mežos biežāk sastopami ausainais (S.aurita), pelēkais (S.cinerea), mirsīnlapu (S.myrsinifolia), vilku (S.rosmarinifolia) un Štarkes jeb zilganais kārkls (S.starkeana). Upmalās parasta suga ir klūdziņu kārkls (S.viminalis), ko, tāpat kā sarkano kārklu (S.purpurea), izmanto pinumu gatavošanai. Mellenāju kārkls (S.myrtilloides) un divkrāsu kārkls (S.phylicifolia) Ljā ir aizsargājami. Apstādījumos, ceļmalās, pie ūdenstilpēm audzē balto un tā šķirnes, trauslo un nokareno zeltzaru (S.x sepulcralis). un kārklus pavairo ar koksnainiem spraudeņiem.

A. Mauriņš

© Apgāds "Zelta grauds", 2005