Atbildes, kuras tu meklē

Meža un medību fauna, medniecība


vakarlēpis lēlis (Caprimulgus europaeus) — lēļu dzimtas (Caprimulgidae) suga. Slaids putns ar gariem spārniem un asti. Ķerm. gar. 26—28 cm, masa 70—80 g. Apspalvojums pelēkbrūns ar dzeltenīgiem un brūnganiem plankumiem un svītriņām. ♂uz spārniem un astes malējo spalvu galos balti laukumi, ♀ tādu nav. Galva liela, ar ļoti platu mutes atvērumu. Knābis īss. Acis lielas, melnas. Kājas īsas, tumšas, apspalvotas. Lido veikli, klusi, parasti zemu, strauji mainot virzienu un augstumu. Nereti nometas zemē. Riesta lidojuma laikā reizēm plakšķina spārnus virs muguras. Dzied naktīs, gan sēžot kokā, gan lidojumā. Dziesma — nepārtraukta, ilgstoša tarkšķēšana «errrrr-orrr-errrrrrr-orr». Sauciens lidojumā — maigs «gu-i». Ljā sastopams visā terit.; to skaits samazinās (ligzdo 4000—9000 pāru). Gājputns, ziemo trop. Āfrikā. Ljā uzturas IV b.—IX. Dzīvo skrajos priežu un jauktos mežos, izcirtumos, mežmalās, purvos. Aktīvs krēslā un naktī. Pārtiek gk. no kukaiņiem (vabolēm, tauriņiem u.c.), ko ķer lidojumā. Barojas arī virs ūdeņiem un kultūrainavā. Ligzdo uz zemes, parasti sausā vietā. Ligzdu netaisa. Dējumā 2 baltas olas ar zilganpelēkiem un brūniem plankumiem. Gadā parasti 1 perējums. Perē gk. ♀. Perēšanas ilgums 17—18 dienas. Mazuļi izšķiļas pūkaini, spējīgi pārvietoties. Lidotspējīgi tie kļūst ~3 nedēļu vecumā. Ljā ir aizs. putns.

l. Vilka

© Apgāds "Zelta grauds", 2005