Par kultūras vērtību

Lielākais retabls Austrumeiropā. Liepājas Sv. Annas baznīcas altāris ir Latvijas lielākais un mākslinieciski vērtīgākais baroka koktēlniecības darbs. Tā nozīme pārsniedz Latvijas robežas, altāris pieder pie Baltijas reģiona izcilākajiem baroka mākslas pieminekļiem. Altāra retablu darinājis Ventspils tēlnieks Nikolauss Sefrenss, jaunākais (Nicolaus Söffrens der Jüngere; 1662–1710).

Lasīt vairāk par šo kanona vērtību

Skatīt Liepājas Sv. Annas baznīcas altāra retabla attēlus

Lasīt vēl

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Resursi internetā

Par kultūras vērtību

Vērienīgākais tautas dzīves tēlojums latviešu glezniecībā 19. gadsimta 90. gados. LNMM krājums. Jaņa Rozentāla (1866–1916) glezna Pēc dievkalpojuma (No baznīcas) 1894. gadā Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas diplomdarbu konkursā tika novērtēta ar pirmās pakāpes mākslinieka grāda piešķiršanu autoram un 1896. gadā Rīgā izpelnījās vispārēju ievērību Latviešu etnogrāfiskās izstādes Dailes nodaļā – pirmajā latviešu mākslas izstādē.

Lasīt vairāk par šo kanona vērtību

Skatīt gleznas Pēc dievkalpojuma attēlus

Lasīt vēl

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Resursi internetā

Par kultūras vērtību

Vilhelms Purvītis (1872–1945) Latvijas mākslas pazinēju un plašākās sabiedrības aprindās atzīts par vienu no ievērojamākajiem Latvijas 19. gadsimta beigu, 20. gadsimta pirmās puses māksliniekiem un mākslas institūciju veidotājiem. Viņš radījis neoromantisku noskaņu piesātinātu, stingri strukturētu, koloristiski daudzveidīgu nacionālās ainavas tēlu.

Lasīt vairāk par šo kanona vērtību

Skatīt Vilhelma Purvīša ainavu attēlus

Lasīt vēl

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Resursi internetā

Par kultūras vērtību

Delikātākais latviešu plenēra glezniecības paraugs. LNMM krājums. Īpaši saliedējošu lomu impresionisma kā glezniecības virziena tapšanā – Francijā, uz 19. gadsimta 70. gadu sliekšņa – vēsturnieki piedēvē atspulgu klātas ūdens virsmas tēlojumiem. Kad impresionisma atklājumi pēc gadsimta ceturkšņa sāka atbalsoties Latvijas jaunās mākslinieku paaudzes darbos, kur tie apvienojās ar jūgendstila abstrahējošās stilizācijas tendenci, šādi motīvi visvairāk nodarbināja muzikāli apdāvināto gleznotāju Johanu Valteru (Johann Walter, 1869–1932), kurš iespaidu ņirbā meklēja ritmu un saskaņu, radīdams melodiska viegluma ilūziju.

Lasīt vairāk par šo kanona vērtību

Skatīt gleznas Peldētāji zēni attēlus

Lasīt vēl

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Resursi internetā

Par kultūras vērtību

Daudzu latviešu paaudžu iemīļots, saturiski un stilistiski ar grāmatas tekstu organiski saaudzis grafisko ilustrāciju cikls. Literāras un mākslinieciskas izcilības apvienojums vienā darbā un viena autora personā – rakstnieka un mākslinieka Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) Baltā grāmata.

Lasīt vairāk par šo kanona vērtību

Skatīt Baltās grāmatas ilustrācijas

Lasīt vēl

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Resursi internetā

Par kultūras vērtību

Dramatiski ekspresīvākais un monumentālākais latviešu bēgļu traģēdijas un tautas likteņgriežu atveidojums glezniecībā. LNMM krājums. Jēkabs Kazaks (1895 – 1920) – gleznotājs, viens no latviešu klasiskā modernisma izveidotājiem, kura daiļrades centrālā tēma ir pirmā pasaules kara latviešu bēgļu traģiskais liktenis.

Lasīt vairāk par šo kanona vērtību

Skatīt gleznas Bēgļi attēlus

Lasīt vēl

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Resursi internetā

Par kultūras vērtību

Plašākais un mākslinieciski augstvērtīgākais latviešu strēlnieku cīņu atainojums vizuālajās mākslās. LNMM, Vermlandes muzejs (Zviedrija). Jāzeps Grosvalds (1891–1920) – klasiskā modernisma ievadītājs Latvijas mākslā un nācijai būtisku tēmu atveidotājs kara un politisko krīžu posmā.

Lasīt vairāk par šo kanona vērtību

Skatīt Strēlnieku sērijas darbu attēlus

Lasīt vēl

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Resursi internetā

Par kultūras vērtību

Granīts. Veiksmīgākais arhetipiska tēla vispārināts atveidojums latviešu akmens tēlniecībā. LNMM krājums. "Tikpat latviskas, cik sfinksa ēģiptiska." Ar šādu salīdzinājumu dzejnieks Edvarts Virza raksturojis Teodora Zaļkalna (1876–1972) akmens skulptūras "Stāvošā māmiņa" (1915, diorīts, LNMM) un "Sēdošā māmiņa" (1916–1923, granīts, LNMM).

Lasīt vairāk par šo kanona vērtību

Skatīt Sēdošās māmiņas attēlus

Lasīt vēl

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Resursi internetā