Par kultūras vērtību

Emīls Dārziņš (1875 - 1910). Vispazīstamākais latviešu simfoniskais skaņdarbs, kas savulaik pārstāvēja psiholoģiskā simfonisma sākumu latviešu mūzikā. Trauslas dvēseles dzīves apgarota idealizācija Dārziņa Valsē mēlancolique padarījusi par noturīgu kulta darbu jau daudzās paaudzēs.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Lūcija Garūta (1902-1977). Kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm. Latvijas likteņa traģiska samezglojuma zīme Otrā pasaules kara laikā, pausta augstas inspirācijas radītā mūzikas un teksta valodā. Atgriešanās apritē 80. gadu beigās - padomju sistēmas sabrukuma indikators un tautas slāpju pēc garīguma - piepildījums.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Jānis Ivanovs (1906-1983). Vērienīgākais latviešu simfoniķis, 21 simfonijas autors. Latviešu dramatiski konfliktējošā simfoniskā žanra lielmeistars. Dzīves sarežģītības un pretmetu vispārinošs tvērums dziļi personiskā un vienlaikus universālā mūzikā.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Jurjānu Andrejs (1856-1922). Pazīstamās latviešu tautas dziesmas slavenākā apdare, kas kļuvusi tautā populāra, pateicoties vienkāršībai, daiļskanībai un diatoniskajiem principiem, kuru aizsācējs bija Jurjāns. Gados, kad nedrīkstēja dziedāt Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Latviju, šī apdare cilvēku apziņā kalpoja kā neoficiāla Latvijas himna.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Alfrēds Kalniņš (1879-1951). Psiholoģiski smalkas vokālās miniatūras. Tēlaini spilgtas un profesionāli grodi veidotas kompozīcijas ar nacionālu iezīmību, taču droši konkurē ar Rietumeiropas romantiķu vokālo kamermūziku.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Imants Kalniņš (1941). Eksplozija 1970. gadu sākuma Latvijas klasiskās mūzikas vidē - sekmīgs mēģinājums nojaukt robežu starp simfonisko un populāro mūziku. Kulta skaņdarbs līdz pat mūsdienām. Padomju : laikā pazīstamo pēdējās daļas instrumentālo versiju ar apļveida ; kompozīciju tikai neatkarības gados nomainīja oriģinālvariants ar dziedātājas klātbūtni.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Jānis Mediņš (1890-1966). Opera. Raiņa teksta vērienīgs iemiesojums laikmetīgā skaņurakstā. Laika pārbaudi izturējis latviešu opermūzikas šedevrs - mūzikas drāma par mūžam aktuālo tēmu Mainies uz augšu!

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Emilis Melngailis (1874-1954). Dziesma jauktam korim. Tautas mūzikas apdarināšanas diatoniskā principa konsekventākā iemiesotāja Melngaiļa Jāņuvakars pārstāv komponista attieksmi pret latviešu tautas mūziku un viņa prasmi oriģinālmūzikai piešķirt etniskus vaibstus. Viena no spilgtākajām un emocionāli spēcīgākajām latviešu kora kompozīcijām, kas kļuvusi par Dziesmu svētku neatņemamu sastāvdaļu.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Slavenākais Rīgas vācu komponists, Sturm und Drang virziena pārstāvis, neticami spožs taustiņinstrumentālists. Virtuozitātes un rakstura īpatnību savienojuma iespaidā Mītela mūzika saturiski dziļi piepildīta ar savdabīgiem un neparedzamiem harmoniskiem un melodiskiem risinājumiem. Rietumos augstu novērtēts Johana Sebastiāna Baha skolnieks, sava laika savdabis, kurš izvēlējās dzīvot Eiropas provincē pie jūras.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Raimonds Pauls (1936). Latviešu populārās mūzikas izcila personība, 60.-70. gadu estrādes mūzikas mērķtiecīgākais pionieris. Spēcīgā melodiķa mūzikā apvienojas latviešu tautas mūzikas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera, krievu romances un tautiskās ziņģes intonācijas un elementi. Labākajos darbos Pauls nemaldīgi izjūt laikmeta strāvojumus, ir vienlaikus izsmalcināts un demokrātisks.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Pēteris Vasks (1946). Pasaulē pazīstamākā Latvijas komponista daiļrades pirmā perioda kvintesence! Tieši šajā darbā visspēcīgāk parādās Vaska mūzikai raksturīgās iezīmes - lēna, pakāpeniska diatonisku skaņu kompleksu attīstība un asociatīvs mūzikas vēstījums ar komponistam tipisko latviski smeldzīgo tonējumu.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Jāzeps Vītols (1863-1948). Balāde jauktam korim. Latvijas mūzikas patriarha kora balādē koncentrētā un spēkpilnā lasījumā pasniegta latviešu Atmodas ideja Gaismu sauca, Gaisma ausa, augšām cēlās Gaismas pils. Vairāk nekā simt gadu neatņemama koru repertuāra un latviešu kultūrapziņas daļa, lielā mērā Dziesmu svētku simbols.

Citi resursi