Atbildes, kuras tu meklē
Skujiņa Austra

Austra Skujiņa

(1909-1932)

Dzejniece


"Sniedz roku, iela pelēkā,
man šonakt jāpazūd,
pirms ēnas akmens stigās nāk
un izdziest loga rūts."
Austra Skujiņa

Dzimusi 1909. gada 10. februārī Vidridžu Kraukļos mežsarga ģimenē kā jaunākais – septītais bērns. Rakstnieces Rūtas Skujiņas māsa. Mācījusies Pabažu pamatskolā, Rīgas pilsētas 2. vidusskolā un 1924. gadā pārgājusi uz Rīgas 4. vidusskolu, bet pēc tēva nāves, pasliktinoties materiālajiem apstākļiem, mācījusies Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, kuru absolvē 1927. gadā. 1926. gadā A. Skujiņa iesaistījās Latvijas jaunatnes savienībā, pēc tās slēgšanas kļuva par biedrības „Darba jaunatne" biedri (1926-1927) un strādāja žurnālā „Dzirkstis" (1927-1928). Pirmo dzejoli ar nosaukumu „Gāršai" Austra Skujiņa sacerēja jau 10 gadu vecumā, bet pirmā viņas publikācija bija dzejolis „Sapņi" laikraksta „Sociāldemokrāts" pielikumā 1926. gadā. No 1929. līdz 1931. gadam studēja Latvijas Universitātē dabaszinātnes, taču studijas nepabeidza. Darbojās studentu biedrībā „Zemgalija". Vienlaikus piepelnījās, strādādama par mašīnrakstītāju Zemkopības ministrijā, līdz pat 1932. gadam. Austra Skujiņa apmeklēja Rīgas Tautas augstskolas literāro studiju; bija arī Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedre (1931-1932). Pirmais dzejoļu krājums iznācis 1932. gadā – jau pēc dzejnieces pašnāvības (nelaimīgas mīlestības un depresijas dēļ, atstājot pirmsnāves zīmīti „Ja nevar ticēt ne draudzībai, ne mīlestībai, tad dzīvot nav vērts," 23 gadu vecumā Austra noslīcinājās Daugavā). Apbedīta Meža kapos.

Viņas dzīvi un dzeju joprojām apvij viegla noslēpumainības migliņa, liekot par viņu interesēties vēl un vēl (1997. gadā iznāca grāmata „Austra Skujiņa vēstulēs, atmiņās, veltījuma dzejā", bet 2016. gadā Maijas Krekles biogrāfiskais romāns „Ilgu putni ar sasietiem spārniem. Austras Skujiņas dzīve un kaislības", savukārt Raimonds Pauls sacerējis dziesmu ciklu ar Skujiņas dzeju). Skujiņas traģiskas smeldzes caurvīto dzeju impulsē romantiska pretruna – dzīves un sapņa nesavienojamība, " tā par Austras dzeju raksta literatūrzinātniece Ieva Kalniņa. Dzejā izpaužas traģisks pasaules skatījums, alkas pēc romantiskas mīlestības un vienlaikus nespēja to atrast. Tāda bijusi ne tikai viņas dzeja, bet arī dzīve, kurā bijis visai maz romantikas. Pēc tēva nāves, nonākot trūkumā un strādājot dažādus darbus, lai nopelnītu iztiku, Austra īpaši asi izjutusi sociālo netaisnību.

Iznākušas arī izlases: "Dzeja" (1960), "Krīt manā pavasarī sarma" (1978), "Mans draugs ir tas, kurš neprot dzīvot" (1995), "Vēl viss nav paspēlēts..." (2002); krājumos nepublicētā dzeja un proza grāmatā "Es neprotu glāstīt..." (1998).

A. Skujiņas māsa Rūta Skujiņa par Austru sarakstījusi romānu "Zvaigžņu bērni" (1937), bet Leons Briedis kinoromānu "Asinīs krāsotās ilgas" (2000).