Atbildes, kuras tu meklē
Ziemeļnieks Jānis

Jānis Ziemeļnieks

(1897-1930)

Jānis Ziemeļnieks (īstajā vārdā Jānis Krauklis) dzimis 1897. gada 24. decembrī Bilskas pagasta Bānūžu muižā vagara ģimenē. Ģimenē četri bērni. Pirmie bērnības gadi aizritējuši skaisti un idilliski, taču 1905. gadā nomira tēvs, bet māte kļuva par vienīgo ģimenes apgādnieci. Bērniem bija jāiet ganos, Jānī radās nepatika pret fizisku darbu. Jānis gaidīja ziemas, - tad varēja lasīt grāmatas. Zēns arī labi zīmēja, prata atdarināt cilvēku, putnu un zvēru balsis. Visciešākā saikne veidojās ar māti.

Jānis Ziemeļnieks mācījies vairākās skolās: Plāņu pagasta Sarkaņu skolā (1908-1912); Strenču ministrijas skolā (1912-1914). Tā kā bieži slimojis, mācības brīžiem nācies pārtraukt. Ziemeļnieks strādājis Strenčos par fotogrāfa mācekli, vēlāk par fotogrāfu - šis amats viņam padevies.

1916. gadā pēc kārtējā nieru slimības uzliesmojuma ārsts parakstījis pirmo opija devu. 1919. gadā Jāni Ziemeļnieku iesauca Sarkanajā armijā. Mēnesi viņš nodienēja Pleskavā un Rēzeknē, taču drīz viņu no dienesta atbrīvoja veselības stāvokļa dēļ. Viņu aizrāva skaistās idejas, taču visai drīz saprata, ka viņam derdzas spilgtais kontrasts starp idejām un asiņainajiem darbiem.

1920. gadā Ziemeļnieks pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kā eksterns nolika gala eksāmenus vidusskolā un sāka strādāt Izglītības ministrijas Mākslas departamentā.
Divdesmito gadu vidū Jānis Ziemeļnieks ir cieši saistīts ar Benjamiņu izdevumiem "Jaunākās Ziņas" un "Atpūta". Tie ir viņa galvenā publicēšanās vieta gan dzejā, gan prozā, te viņš sāk izmēģināt roku arī satīras un humora nozarē, rakstīdams pantus zem zīmējumu sērijām. Ziemeļnieka draugu un paziņu lokā daudz literātu.
Rīgas periods ir ļoti sarežģīts un grūts, ņemot vērā Ziemeļnieka slimības. Nu jau rakstnieks vairs opiju nelietoja sāpju remdināšanai, bet lai aizbēgtu no dzīves - viņš apzināti izmantoja narkotikas, lai aizmirstos.
Ziemeļniekam bija sirsnīgas attiecības ar Raini un Aspaziju. Aspazija pat dēvējusi dzejnieku par savu pāžu. Aspazija pēdējos Ziemeļnieka gados aicināja viņu dzīvot uz savu Jūrmalas māju, kur jau arī Ziemeļnieks bija biežs ciemiņš, piedāvāja darba telpas.

1930.gada 18. jūlija rītā dzīvokļa saimniece atrod Jāni Ziemeļnieku mirušu.
Vai tā bija nejaušība, pārdozēta opija deva? Nekas it kā neliecināja par tik drīzu aiziešanu.
1987. gadā pie mājas Strenčos, Rīgas ielā 17, atklāta piemiņas plāksne.

Aleksandrs Čaks par J. Ziemeļnieku raksta: " Ziemeļnieka dzeja apēda viņa sirdi, visu viņa īso un satraukto mūžu, ja tas savai dzejai ziedoja ne vien savu talantu un prātu, bet arī visas savas jūtas un instinktus."