Par brāļu Kaudzīšu romānu Mērnieku laiki
Reinis neesot ne dzēris, ne pīpējis, bet labprāt devies uz krogu, apsēdies kādā tumšākā kaktā un vērojis, kā piebaldzēni tur strīdas, draudzējas, plītē. Atgriezies mājās, izstāstījis redzēto Matīsam, kas pratis skaistāk pierakstīt. Uzrakstīto abi bieži pārlasījuši un diskutējuši, kas būtu ņemams nost vai liekams klāt. Romānu, kā brāļi paši saukuši - dzīvās bildes, rakstījuši divatā, arī uzslavas un pārmetumus pieņēmuši līdzīgās daļās. Par to, ka raksturi turpat Piebalgā noskatīti, liecina tas, ka tur atradušies deviņi aizskarti un apvainoti Ķenči, trīs Pietuka Krustiņi un arī kāds Švauksts.
Romānam īpašu popularitāti arī citās valstīs palīdzējušas iegūt mākslinieka Eduarda Brencēna ilustrācijas. Vācu muižniecība (kā Latviešu draugu biedrība) esot samaksājusi brangu prēmiju par šo labo lasāmgabalu, kas tautisko romantismu iznīdējis (brāļi daiļrunīgā skolmeistara personā esot izzobojuši Ausekli, kurš mīlējis lietot pārmērīgi daudz svešvārdu). Par ceturto romāna izdevumu 1914. gadā brāļi saņēmuši tam laikam milzīgu naudas prēmiju- 2400 rubļu.