Feļetons
Pie literāri publicistiskajiem darbiem pieder mākslinieciski apraksti, feļetoni, pamfleti, esejas un šajos darbos tiek izmantoti ne tikai mākslas tēli.
Feļetons (fr. fuilleton - lapiņa) ir humoristisks vai satīrisks avīžu raksts, kura pamatā konkrēti notikumi un personas, kas bieži sauktas īstajos vārdos.
Ar publicistiku feļetonam kopīga sabiedriskā aktualitāte. Mākslai to tuvina dažādu tēlojuma līdzekļu un paņēmienu izmantojums - komisks, atjautīgi ritošs vēstījums par notikumiem un cilvēkiem, dialogs, monologs, komiskas frāzes efekts autora pārspriedumos utt. Te bieži lieto hiperbolu, grotesku , kas kalpo izsmejamās parādības degradācijai. Šim nolūkam bieži tiek izmantoti komiski brahioloģismi, ironiska personu valodas imitācija, paradoksi, vārdu spēles un citi izteiksmes līdzekļi.
Latviešu feļetona vēsturē nozīmīgu vietu ieņem Ādolfs Alunāns, Rūdolfs Blaumanis, Jānis Vainovskis, Edvards Vulfs.